Mēs ceļojam pa Ēģiptes bagātīgo kultūru, kur satiekas seni brīnumi un moderni atklājumi. Senā Ēģipte joprojām ir viena no bagātīgākajām un iedvesmojošākajām vietām vēsturē. Šos stāstus papildinās labākie dokumentālie raidījumi, kas aptvers plašu gadsimtiem ilgās Ēģiptes vēstures arheoloģijas spektru.

Ramzess. Ēģiptes valdnieks – pirmizrāde katru nedēļas dienu no pirmdienas, 7. oktobra, plkst. 21.00

Jaunākie zinātnes atklājumi un unikāla piekļuve pēdējiem arheologu atklājumiem ļauj saprast, kas īsti slēpjas aiz mīta par lielisko valdnieku, un parāda, ka tūkstošiem gadu varenais Ramzess ir bijis savas propagandas upuris. Stāsts par Ramzesu tiek izstāstīts sešās aizraujošās sērijās, kas aptver 67 viņa valdīšanas gadus. Šis periods ir leģendārs, jo tā laikā viņš pārveidoja problemātisku valsti par vienu no varenākajām tā laika impērijām. Šajā pārsteidzošajā ceļojumā skatītājiem ir iespēja uzzināt par CGI rekonstrukcijām, baudīt aizraujošus kadrus un klausīties aizrautīgus ekspertus, kuri parādīs Seno Ēģipti vēl nebijušā gaismā, kā arī atklās Ramzesa vistumšākos noslēpumus un melus.

Senās Ēģiptes karalienes – no 16. oktobra plkst. 21.00

Slavenā Kleopatra ir tikai viena no garas Ēģiptes karalieņu rindas, kas stiepjas 3000 gadu garā vēsturē. Šajā seriālā tiek pētītas trīs Ēģiptes interesantākās valdnieces. Senās Ēģiptes karalienes ir šīs varenās civilizācijas interesantākās un noslēpumainākās personības. Pirmajā sērijā tiek pētīts stāsts par karalieni Tiji, kura valdīja pirms 3300 gadiem; otrajā sērijā tiek pētīts šokējošais stāsts par Kleopatru II, slavenās Kleopatras VII priekšteci, bet trešajā sērijā tiek atklāts stāsts par Kleopatras VII meitu Kleopatru Selēnu. Pēc vecāku pašnāvības Kleopatra Selēna atguva bagātības, lai kļūtu par vienu no varenākajām Āfrikas karalienēm.

Kleopatras noslēpumainās kapenes – no 21. oktobra plkst. 21.00

Neskatoties uz meklējumiem, kas ilguši vairākus gadsimtus, Ēģiptes pēdējās valdnieces kapenes joprojām nav atrastas. Tomēr šķiet, ka, pateicoties jauniem atklājumiem, zinātnieki ir spēruši lielu soli tuvāk savam mērķim. Šajā četru sēriju dokumentālajā filmā tiek meklēti un atklāti aizraujoši noslēpumi Taposiris Magna un Efesas pilsētās, Grieķijā, Itālijā un pat jūras gultnē pie Aleksandrijas. Izmantojot izrakumu datus, 3D modelēšanu un vēsturisko notikumu izspēli, mēs sekojam Kleopatras liktenim — gan viņas iespaidīgajiem sabiedrotajiem, gan traģiskajai nāvei, — atklājot šīs leģendārās sievietes noslēpumus.

Senā Ēģipte un tās arheoloģiskie atklājumi turpina mūs pārsteigt. Vairāk par šo vareno seno civilizāciju uzzini visu oktobra mēnesi, darba dienu vakaros 21.00 – tikai Viasat History kanālā!

Ievadvārdi ir kā piemiņa: “Cilvēks, kurš sagrozīja vēsturi. BET VIŅŠ NEBIJA VIENS.”

Šis teikums ir pamatmotīvs “Nacisti: Ļaunuma pavedieni” – jaunam, aizraujošam dokumentālajam seriālam, kas būs skatāms Viasat History. Pirmizrāde pirmdien, 9. februārī, plkst. 22:00, un jaunas sērijas būs skatāmas katru pirmdienu tajā pašā laikā.

Šī nav kārtējais seriāls par Otro pasaules karu. Tas stāsta par cilvēkiem, kas radīja noziedzības mašinēriju – cildinātāju, fanātiķu, oportūnistu un nežēlīgu tehnokrātu tīklu – iznīcības dzinējspēku, kas ļāva Ādolfam Hitleram realizēt savu vīziju.

Ļaunums neeksistē vakuumā

Trešais reihs bija paredzēts pastāvēt tūkstoš gadus. Tas pastāvēja tikai divpadsmit. Tomēr šajā īsajā laikā pasaule piedzīvoja iznīcināšanu un cilvēku dzīvību zaudējumus tādā apmērā, kāds nekad agrāk nebija redzēts, un lielāko daļu upuru veidoja civiliedzīvotāji. Holokausta laikā tika nogalināti miljoni ebreju.Ar režīma krišanu 1945. gadā šis stāsts nebeidzās – tā sekas, tiesas procesi un pārmetumi turpinājās gadu desmitiem.

Nacisti: Ļaunuma pavedieni atgriežas pie saknēm – pēckara Vācijas, kas bija pazemota, ekonomiski izpostīta un politiski haotiska. Tas mūs aizved uz dūmu pilnajām Minhenes alus darītavām, kur Ādolfs Hitlers pirmo reizi uzrunāja ļaužu pūļus, kas izmisīgi meklēja dzīves jēgu, kārtību un cerību.

Tur parādījās viņa pirmie sabiedrotie: Rūdolfs Hess, Alfrēds Rozenbergs, Ernsts Rēms un Hermanis Gērings – cilvēki, kuri ātri saprata, ka šis jaunais līderis varētu būt viņu vārti uz varu.

Viena ideoloģija, daudzas sejas

Tā vietā, lai stāstītu vienu stāstu, pirmajās 12 epizodēs ir savijušies vairāki “ļaunuma pavedieni”. Katrā sērijā uzmanība ir pievērsta citai Hitlera tuvākā loka personībai, taču šis nav biogrāfisks seriāls. Tajā tiek analizēts, kā dažādas personības kļuva par vienas mašīnas zobratiem.

Seriālā mēs iepazīstam Ernstu Rēmu, brutālo SA (Sturmabteilung) komandieri, kurš bija viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kas uzrunāja Hitleru vārdā līdz brīdim, kad viņa ambīcijas kļuva vadonim draudīgas. Mēs arī iepazīstam Rūdolfu Hesu, fanātiski lojālo fīrera vietnieku, kura noslēpumainā bēgšana uz Lielbritāniju liek uzdot jautājumus par fanātismu, izmisumu un nacistu elites šķelšanos. Nacistu ideologs Alfrēds Rozenbergs parāda, kā idejas, ja nav empātijas, var kļūt par masu slepkavības rīkiem, pat ja to autors paliek ēnā.

Propaganda, likums un bailes – sistēmas pīlāri.

Seriāls atklāj, ka nacisms bija daudz sarežģītāks nekā tikai vardarbīga diktatūra. Tā bija arī vārdu, tēlu un juridisko kodeksu pasaule.

Jozefs Gēbelss, propagandas meistars, izmantoja valodu, lai miljoniem vāciešu prātos radītu alternatīvu realitāti. Hanss Franks, pēc izglītības jurists un Hitlera personīgais padomnieks, izmantoja likumu kā terora instrumentu, par ko viņš izpelnījās drūmo iesauku “Polijas miesnieks”. Arhitekts un bruņojuma ministrs Alberts Špīrs veidoja kara materiālos pamatus, taču vēlāk centās pārliecināt pasauli un sevi, ka viņš “neko nezināja”.

Spēks, kas valdzina un iznīcina

“Trešā reiha birojos vara un stāvoklis nozīmēja visu,” mēs dzirdam vienā no sērijām.

Seriālā ir bez žēlastības atklāts, kā varas gaiteņi veidoja tādas personības kā Martins Bormans, režīma ēnu varas starpnieku, kurš kontrolēja piekļuvi fīreram, un Hermani Gēringu, nacistu pārmērību baroka simbols, kurš bija apsēsts ar tituliem, privilēģijām un greznību un pakāpeniski zaudēja reālu kontroli pār kara mašīnu, kuru viņš bija palīdzējis izveidot.

Pēdējā sērijā mēs iepazīstam divus militāristus: Kārli Dēnicu, negaidīto Hitlera pēcteci pēdējās reiha dienās, un Vilhelmu Keitelu, paklausīgu pavēļu izpildītāju, kurš līdz pašām beigām apgalvoja, ka viņš ir tikai “lojāls karavīrs”. 

Bet vai lojalitāte var attaisnot noziegumu?

Šis seriāls stāsta vēsturi jaunā veidā.

Seriāla veidotājs Endrjū Vols uzsver, ka mērķis bija attēlot vainīgos kā cilvēciskas būtnes – nevis attaisnot viņus, bet gan saprast, kā parasti ierēdņi, mākslinieki, juristi un karavīri kļuva par kriminālās sistēmas balstiem.

Komentārus sniedz slaveni vēsturnieki un pētnieki, tostarp Dr. Lineta Nusbahere, Dr. Tomass Vēbers, Dr. Lūks Deilijs-Grovss, Dr. Roberts Gervarts un rakstnieks Džeimss Vilijs. Izmantojot jaunus arhīvu avotus, viņu atziņas piešķir seriālam svaigumu un intelektuālo stingrību.

Tas ir tikai sākums…

Seriāla pirmā daļa ir tikai ievads vēl tumšākiem stāstiem. Nākamajā daļā skatītāji iepazīs SS terora arhitektu Heinrihu Himleru, vienu no galvenajiem holokausta organizatoriem Reinhardu Heidrihu un birokrātu Ādolfu Eihmanu, kurš valsts pārvaldi pārvērta par masu iznīcināšanas instrumentu.

Seriālā ir parādītas arī nozīmīgas Trešā reiha sievietes – Lenija Rīfenštāle, Magda Gēbelsa un Eva Brauna, atklājot, kā varas un ideoloģijas tuvums var izkropļot privāto dzīvi un morālās izvēles.

Kāpēc skatīties?

Autori uzsver, ka seriāls “Nacisti: Ļaunuma pavedieni” nav veidots tikai vēstures mācīšanai. Tas ir arī brīdinājums. Ādolfs Hitlers nerīkojās vienatnē; viņa noziegumus padarīja iespējamus cilvēki, kuri atbalstīja, attaisnoja un nešaubīgi īstenoja viņa redzējumu. Viņu stāsti ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kā rodas sistēmisks ļaunums. Tas nav tikai stāsts par pagātni; tas ir neērts atgādinājums, kas ir aktuāls arī šodien.

Pirmizrāde: pirmdien, 9. februārī, plkst. 22.00. Jaunas sērijas: katru pirmdienu plkst. 22.00 tikai Viasat History.

Aleksandrs Lielais ir viena no slavenākajām personībām vēsturē, lai gan viņa valdīšanas laiks bija tikai 12 gadi. Divdesmit gadu vecumā valdnieks sakāva Persijas impēriju, kļuva par Ēģiptes faraonu un nodibināja daudzas pilsētas, kuras nosauca savā vārdā. Janvārī Viasat History pārraidīs jaunu dokumentālo seriālu Aleksandrs Lielais: leģendārais iekarotājs par viņa dzīvi valdnieka labākā drauga Hefaistiona acīm. Izmantojot inscenētas ainas, datorģenerētu attēlu efektus un aizraujošus jaunos izrakumos iegūtos atradumus, seriāls sniedz personisku skatījumu uz Aleksandra dzīvi. Šajā rakstā mēs atklājam dažus interesantus faktus par viņu, kurus jūs, iespējams, nezinājāt.

1. Viņš nekad nav zaudējis nevienu kauju

Savu pirmo kauju Aleksandrs izcīnīja tikai 18 gadu vecumā, un turpmāko 15 karagājienu laikā viņš nezaudēja nevienu kauju, tāpēc arī ieguva titulu “Lielais”. Lai gan viņš bieži vien nonāca tuvu sakāvei, kaujās cieta smagus zaudējumus, un viņa ģenerāļi ne vienmēr guva panākumus, pateicoties viņa izcilai taktikai, ātri mobilizētajam karaspēkam un gudri izmantotajam Maķedonijas falangas spēkam, viņam vienmēr izdevās gūt virsroku pār pretiniekiem, arī pār ievērojami pārāko persiešu armiju. Aleksandra izstrādātās militārās stratēģijas joprojām tiek mācītas akadēmijās.

2. Viņš ļoti labi smaržoja

Saskaņā ar tādu laikabiedru vēsturnieku kā Plutarha un Aristoksēna teikto, Aleksandram ne tikai bija svaiga elpa, bet arī viņa āda izstaroja tik patīkamu smaržu, ka to uzsūca viņa apģērbs. Vēlāk eksperti uzskatīja, ka šī īpašā smarža varētu būt saistīta ar viņa ādas īpašībām, jo aprakstos minēts, ka Aleksandrs bija ārkārtīgi bāls, taču ar sārtenu sejas krāsu. Citi uzskata, ka tā ir tikai viena no leģendām, kas saistītas ar viņa personību, lai viņš šķistu vēl dievišķīgāks.

3. Viņš nosauca daudzas pilsētas savā un vienu sava zirga vārdā.

Aleksandrs nodibināja desmitiem pilsētu, no kurām daudzas viņš nosauca savā vārdā. Lielākā daļa no tām bija pārveidotas no militārajām bāzēm, ko viņš bija izveidojis savu iekarojumu laikā. Daudzas no šīm pilsētām turpināja uzplaukt arī pēc viņa nāves, un Aleksandrija Ēģiptē vēl šodien nes viņa vārdu, un tās iedzīvotāju skaits ir gandrīz 6 miljoni. Savukārt mūsdienu Pakistānā atrodas pilsēta (Bucefala), ko viņš nosauca nevis savā vārdā, bet gan sava mīļotā zirga Bucefala vārdā, kurš tika nogalināts kaujā. Šo zirgu Aleksandrs saņēma desmit gadu vecumā, kad neviens cits nespēja to pieradināt. Bucefals vēlāk pavadīja Aleksandru līdz pat Indijai, kur zirgs guva nāvējošu ievainojumu.

4. Viņš izmantoja “spārnotos” vīrus, lai ieņemtu cietoksni, un tad iemīlējās no pirmā acu uzmetiena.

Leģenda vēsta, ka Aleksandrs bez kaujas un tikai ar dažu simtu vīru palīdzību iekaroja neaizsniedzamo Sogdijas klinšu cietoksni, kas atradās tagadējās Uzbekistānas teritorijā. Aleksandrs pavēlēja saviem 300 vīriem uzkāpt uz klints, uz kuras bija uzcelts cietoksnis,izmantojot telts mietiņus un virves, un pēc tam vicināt lina gabalu tā, it kā tie būtu spārni. Cietokšņa aizstāvji tik ļoti nobijās, ieraugot “spārnotos” vīrus, ka nekavējoties padevās. Kad iekarotājs apskatīja gūstekņus, viņš ieraudzīja Roksanu, Baktrijas augstmaņa pusaugu meitu, un uzreiz viņā iemīlējās. Pēc maķedoniešu domām, viņa bija skaistākā sieviete Āzijā. Skaistāka par viņu bija tikai ķēniņa Darija sieva, tāpēc ir saprotams, ka Aleksandrs iemīlējās viņā no pirmā acu skatiena. Vēlāk, dažus mēnešus pēc karaļa nāves, Roksana dzemdēja dēlu Aleksandru IV.

5. Viņš, iespējams, nodzērās līdz nāvei

Vēsturnieki par to varētu strīdēties, bet, brīvi interpretējot, Aleksandrs nodzērās līdz nāvei. Šis iekarotājs bija liels dzērājs, kurš savus panākumus svinēja ar lielām ballītēm, kurās vīns plūda kā upe. Bezgalīgie karagājieni un pastāvīgais alkohola patēriņš pilnībā novājināja viņa organismu, padarot viņu daudz neaizsargātāku pret tādām Austrumos plosošajām slimībām kā malārija un vēdertīfs. Pat pēc tam, kad viņš Babilonā saslima, viņš nepārtrauca dzert, un tas pasliktināja viņa veselības stāvokli. Aleksandram strauji pieauga drudzis, viņam bija drudžaini sapņi, un beigās viņš zaudēja samaņu un nomira. Viņam drīz būtu apritējuši 33 gadi. Uzzinājuši par viņa nāvi, maķedonieši izplūda asarās, daudzi noskuva matus un saskaņā ar dažiem ierakstiem pat nomērdēja sevi badā. Aleksandra līķis tika ievietots zelta sarkofāgā, kas pildīts ar medu, lai ķermenis būtu kā iebalzamēts.

Aleksandram Lielajam bija milzīga ietekme uz vēsturi. Viņš izveidoja plašu hellēnisma pasauli, izplatīja grieķu kultūru, nodibināja pilsētas un tirdzniecības tīklus un ar savām leģendārajām militārajām prasmēm radīja precedentu vēlākajām impērijām. Viasat History Aleksandrs Lielais: leģendārais iekarotājs ataino ne tikai leģendu, bet arī cilvēku.

Šī gada decembrī kanālā Viasat History pirmizrādi piedzīvos “Džeks Uzšķērdējs: Asinīs rakstīts” – aizraujoša dokumentālā drāma, kas atklāj, kā šausminošo mītu par Džeku Uzšķērdēju veidoja ne tikai brutālas slepkavības, bet arī sensacionāls mediju radīts mīts. Lūk, kā 19. gadsimta beigu žurnālistika palīdzēja radīt vienu no vēsturiski zināmākajiem briesmoņiem.

Noziedzība, haoss un pilsēta, kas apsēsta ar šausmām

1888. gadā Londona bija krasi sašķelta. Vestendā mita turīgie iedzīvotāji, bet Īstendā, īpaši Vaitčapelā, valdīja pārblīvētība, nabadzība un vardarbība. No augusta līdz novembrim tika nogalinātas piecas sievietes, kas strādāja par prostitūtām, viņām tika pārgrieztas rīkles un sakropļoti ķermeņi.

Tajā pašā laikā laikraksti piedzīvoja uzplaukumu. Vadošais bulvārpreses laikraksts The Star, kas ik dienu tika pārdots vairāk nekā 300 000 eksemplāru tirāžā, apmierināja cilvēku vēlmi pēc sensācijām. Viktorijas laika cilvēkus jau tā piesaistīja asiņainība: publiskas pakāršanas, noziedznieku atzīšanās un makabri priekšnesumi, piemēram, Tiso kundzes Šausmu kambaris. Šis emocionālais klimats bija ideāli piemērots tam, lai rastos leģenda.

Sensacionālās žurnālistikas uzplaukums

19. gadsimta beigās sāka attīstīties jauns žurnālistikas veids, ko mūsdienās dēvējam par bulvārpresi. Tās mērķis bija ne tikai informēt, bet arī šokēt un izklaidēt. Laikrakstu virsraksti kļuva dramatiskāki, ilustrācijas – briesmīgākas, bet stāsti par noziegumiem – arvien pārspīlētāki.

Drīz vien presei, lai noturētu sabiedrības uzmanību, vajadzēja kaut ko vēl iespaidīgāku.

Presei vajadzēja ļaundari.

Vēstule “Dārgais priekšniek!”: viltojums, kas radīja briesmoni

1888. gada septembrī Londonas Centrālajā ziņu aģentūrā pienāca vēstule sarkanā krāsā ar parakstu “Džeks Uzšķērdējs”, tajā tika izsmieta policija tika solīts, ka būs vēl vairāk slepkavību.

Laikraksti to izmantoja savā labā. Slepkava, kurš rakstīja tieši presei, bija neatvairāms, un par vārdu “Džeks Uzšķērdējs” gandrīz vienas nakts laikā zināja visa Lielbritānija.

Desmitiem gadu vēlāk The Star žurnālists Freds Bests atzina, ka vēstuli viltojis, lai palielinātu pārdošanas apjomus. Galu galā viņš tika atlaists. Par viltojumu.

Taču kaitējums jau bija nodarīts. Vārds bija uz visiem laikiem palicis cilvēku atmiņā.

Kā prese izgudroja stāstu par sērijveida slepkavu

Pēc vēstules “Dārgais priekšniek!” publicēšanas gan sabiedrība, gan policija arvien vairāk uzskatīja, ka slepkavības ir vienas personas – mūsdienu mediju vēsturē pirmās “sērijveida slepkavas” darbības rezultāts. Iepriekš izmeklētājiem bija aizdomas par bandu vardarbību vai nesaistītiem noziegumiem.

Sensacionālais atspoguļojums presē pilnībā mainīja izmeklēšanas virzienu. Bulvārprese sasaistīja savstarpēji nesaistītas slepkavības, pārspīlēja detaļas un apšaubāmus pierādījumus pasniedza kā faktus. Tādējādi žurnālisti radīja biedējošu personāžu – vientuļu, neapturamu slepkavu, kas vajā cilvēkus Londonas ielās.

Mīts par Džeku Uzšķērdēju izplatījās visā pasaulē un kopš tā laika nav izzudis.

No bailēm līdz izklaidei: mediju radītas slepkavas mantojums

1888. gada beigās slepkavības beidzās, bet leģenda turpināja pieņemties spēkā. Laikrakstu tirāža laika gaitā samazinājās, redaktori tika atlaisti, un Londona turpināja dzīvot tālāk, taču apsēstība ar Džeku Uzšķērdēju joprojām bija aktuāla visā pasaulē.

Šis neprāts veicināja detektīvromānu uzplaukumu, kur valdīja nevis loģika un zinātne, bet bailes. Ironiskā kārtā sensacionālo bulvārpreses ziņu par noziegumiem laikmets palīdzēja iedvesmot arī īstos izmeklētājus nopietnāk pētīt sērijveida slepkavas.

Džeka Uzšķērdēja tēls kļuva par paraugu, kas ietekmēja noziedzniekus, stāstniekus, laikrakstus un kriminologus vairāku paaudžu garumā.

Skatieties “Džeks Uzšķērdējs: Asinīs rakstīts” kanālā Viasat History

Atklājiet patieso leģendas stāstu par Džeku Grapītāju: Asinīs rakstīts kanālā Viasat History no 1. decembra pirmdienās plkst. 22.00.

9. decembrī plkst. 22.00 kanālā Viasat History pirmizrādi piedzīvos jaunais dokumentālais seriāls Adrijas jūras reģiona noslēpumi, kas iepazīstina ar 30 000 gadu senu vēsturi vienā no ietekmīgākajiem Eiropas reģioniem. Seriāls atklāj, kā Adrijas jūras reģions veidoja Rietumu civilizāciju – no ledus laikmeta apmetnēm līdz mūsdienu konfliktiem.

No aizvēstures līdz pirmajām karaļvalstīm

Istras Romualda alā arheologs Darko Komšo atklāja vairāk nekā 30 000 gadu vecus alu gleznojumus, kas parādīja jaunā gaismā Dienvidaustrumeiropas aizvēsturi. Kopā ar 60 000 gadu veco neandertāliešu flautu no Slovēnijas Divje Babe alas un Horvātijā atrastajām mirstīgajām atliekām šie atklājumi izgaismo reģiona senāko iedzīvotāju dzīvi.

Seriālā tiek pētīti arī senie histri, kas dzīvoja Istras pussalā no 1500. gada pirms mūsu ēras. Viņu vadonis, karalis Epulons, kļuva par pretošanās simbolu pēc tam, kad 177. gadā p.m.ē. izvēlējās nāvi, nevis krist romiešu gūstā. Zemūdens pētījumos Zambratijas līcī tika atklāta Vidusjūras senākā šūtā laiva un 6000 gadu veca zemūdens apmetne, kas sniedz retu ieskatu sen zudušās piekrastes kultūrā.

Roma un mežonīgās Adrijas jūras reģiona ciltis

Gadsimtiem ilgi Adrijas jūra bija robeža starp Romas un Ilīrijas karaļvalstīm. Karalienes Teutas pirātu flote izaicināja romiešus, savukārt Delmatae cilts vairāk nekā 160 gadus pretojās romiešu varai, pirms nonāca imperatora Augusta gūstā. Šis reģions kļuva par krustpunktu, kur notika kultūru sadursmes, tirdzniecība un spēcīga savstarpēja ietekme.

Visa – sala, kas kontrolēja jūru

Horvātijas sala Visa, kuru šķērso militārie tuneļi, jau izsenis tiek uzskatīta par “atslēgu uz Adrijas jūras reģionu”. Horvātijas Neatkarības kara laikā 1992. gadā Dienvidslāvijas armija pameta salu bez cīņas, atstājot plašu militāro infrastruktūru. Gadsimtu gaitā katalonieši, franči, briti, hābsburgi, itāļi un vācieši ir cīnījušies par šī stratēģiskā priekšposteņa kontroli. Šodien Visas pilsēta ir miera simbols, jo tās lielgabali un bunkuri beidzot iklusē.

Kāpēc skatīties?

“Adrijas jūras reģiona noslēpumi ” ir vizuāli bagātīgs ceļojums no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Pateicoties ar arheologu un vēsturnieku atziņām, skatītāji iepazīst aizvēsturiskās alas, zemūdens drupas un pamestas militārās vietas, kas atklāj pagātnes civilizāciju izturību un atjautību. Adrijas jūras reģions kļūst par dzīvu Eiropas vēstures arhīvu.

Pirmizrāde: 

No 9. decembra otrdienās plkst. 22.00 kanālā Viasat History

Vēstures, arheoloģijas un iedvesmojošu stāstu cienītājiem šis ir noteikti jāredz.

Lai gan mēs bieži vien iedomājamies Seno Grieķiju kā demokrātijas, filozofijas un mākslas dzimteni, jaunais Viasat History dokumentālo filmu cikls Senā Grieķija. Tumšā hronika atklāj daudz tumšāku stāstu. Šī piecu sēriju filma atklāj vardarbību, verdzību un cilvēku upurēšanu, kas slēpjas zem marmora tempļiem un varoņstāstiem.

Pirmizrādes datums: ceturtdien, 6. novembrī, plkst. 22.00 kanālā Viasat History.

Ārpus mītiem: Kāda patiesībā bija Senā Grieķija

Senā Grieķija parasti tiek slavināta kā Rietumu civilizācijas šūpulis, taču šī jaunā dokumentālā filma aicina skatītājus palūkoties tālāk par romantisko tēlu. Vēsturnieki un eksperti, izmantojot arheoloģiskos atklājumus un kriminālistiku, atklāj šokējošu patiesību par grieķu sabiedrību – no vergu ekonomikas līdz rituālām slepkavībām un nemitīgiem kariem.

Vai zinājāt, ka klasiskajās Atēnās viena trešdaļa iedzīvotāju bija vergi? Vai arī to, ka arheologi Mīnojas Krētā atrada sasietu cilvēku upuri rituāla vidū, kura upurēšanu pārtrauca zemestrīce?

Sēriju ceļvedis: Piecas Senās Grieķijas tumšās hronikas

1. sērija: Leģendas un asinis. Izpēta grieķu civilizācijas pirmsākumus bronzas laikmetā – no cilvēku upurēšanas un dabas katastrofām līdz Santorīni izvirdumam, kas, iespējams, iedvesmoja mītu par Atlantīdu.

2. sērija: Karš un spēles. Atklāj olimpisko spēļu vardarbīgo pusi, kur sportisti bieži gāja bojā nežēlīgās sacensībās, un uzsver, kā pastāvīga karadarbība noteica pilsētu un valstu sāncensību.

3. sērija: Vergi un demokrāti. Atklāj Atēnu demokrātijas paradoksu, kas balstījās uz vergu darbu. Šajā sērijā tiek apmeklētas Laurionas sudraba raktuves, kur vergi strādāja un mira tumsā, lai veicinātu Atēnu labklājību.

4. sērija: Brāļu karš. Hronika par Peloponēsa karu – konfliktu, kas sašķēla klasisko Grieķiju. Pierādījumi par pasaulē pirmo liesmu metēju un masu kapiem Sirakūzās, kur gāja bojā tūkstošiem Atēnu ieslodzīto.

5. sērija: Aleksandrs Lielais. Atkārtoti analizē Aleksandra Lielā dzīvi, liekot domāt par viņa lomu tēva slepkavībā un pētot viņa pārtapšanu no atbrīvotāja par nežēlīgu iekarotāju.

Eksperti atklāj grieķu civilizācijas skarbo realitāti

“Senās Grieķijas vēsturē valda haoss,” saka Dr. Samuels Gartlands. “Runa ir par neskaitāmām kopienām, kas visu laiku šķiras viena no otras un savstarpēji konkurē.”

Dr. Loids Leveljins-Džonss piebilst: “Sievietēm klasiskajās Atēnās nebija nekādu juridisku tiesību, nekādu tiesību attiecībā uz saviem bērniem… Es viņu dzīvi esmu salīdzinājis ar mūsdienu talibu režīma sieviešu pieredzi.”

Kā secina profesors Sommers: “Jums ir nepieciešams šis tumšais fons, lai ieraudzītu gaismu.”

Skatieties Senā Grieķija. Tumšā hronika kanālā Viasat History

Nepalaidiet garām šo revolucionāro vēsturisko dokumentālo filmu, kas no jauna definē mūsu zināšanas par Seno Grieķiju.

Senā Grieķija. Tumšā hronika pirmizrāde Viasat History, 6. novembrī, plkst. 22.00, jaunas sērijas katru ceturtdienu.

Atklājiet neizstāstīto patiesību, kas slēpjas aiz mītiem, un uzziniet, kā vardarbība, vara un ambīcijas veidoja pasaules pirmo lielo civilizāciju.

Vēsture ir pilna ar karaļiem, kuri valdīja ar absolūtu varu un teroru. No Romas līdz Krievijai, no Anglijas līdz Jūdejai – viņu mantojums ir rakstīts ar asinīm. Bet vai viņi patiešām bija briesmoņi vai politikas, paranojas un propagandas upuri? Jaunais seriāls Valdnieki-slepkavas, kas pirmizrādi piedzīvos no 7. oktobra otrdienās plkst. 22.00 kanālā Viasat History, pievēršas pierādījumiem.

Kuri ir seši “Valdnieki-slepkavas”?

Tie bija valdnieki ar absolūtu varu – un absolūta vara nozīmēja absolūtu teroru. Neatkarīgi no tā, vai tā bija paranoja, vēlme kontrolēt vai apzināta nežēlība, katrs monarhs aiz sevis atstāja postījumus.

Hērods Lielais – tiek pieminēts kā bibliskais bērnu slepkava, kurš nogalināja pat savus dēlus.

Kaligula – Romas “trakais imperators”, kurš izbaroja upurus zvēriem un apgalvoja, ka viņš ir dievs.

Džons Bezzemis – daudz tumšāks nekā Robina Huda leģenda, viņš no bada nobeidza ģimenes un nodeva savus asinsradiniekus.

Henrijs VIII -– Anglijas tirāns-karalis, kurš bija atbildīgs par desmitiem tūkstošu nāvessodu, tostarp divām savām sievām.

Ivans Briesmīgais – Krievijas paranoiskais cars, kurš sarīkoja slaktiņus un nogalināja pats savu mantinieku.

Nerons – antikrista imperators, kurš dzīvus sadedzināja kristiešus un nogalināja savu māti.

Katra lieta atklājas kā slepkavības lieta, kurā pierādījumi norāda gan uz neprātu, gan metodi.

Kas viņus pārvērta par slepkavām?

Vai tas bija neprāts? Slimība? Bērnības trauma? Vai tīra varaskāre? Seriālā iesaistīti vēsturnieki, detektīvi un tiesu psihologi, lai katru valdnieku raksturotu kā mūsdienu krimināllietu. Kaligulas pēkšņā pāreja uz sadismu, Ivana paranoja pēc sievas nāves un Nerona apsēstība ar izrādēm, nevis politiku – visi šie notikumi tiek aplūkoti zem mikroskopa.

Kā seriāls atdzīvina viņu noziegumus?

Valdnieki-slepkavas apvieno aizraujošas izspēles ar mākslīgā intelekta veidotām pašu valdnieku rekonstrukcijām. Tiek atvērti slepkavību faili. Tiek pārskatīti pierādījumi. Pat pēc vairākiem gadsimtiem joprojām ir aktuāls jautājums: vai viņi bija pelnījuši savu reputāciju, vai arī vēsture ir pārspīlējusi viņu noziegumus?

Kurš no viņiem visiem bija visnāvējošākais?

Vai šie valdnieki bija dzimuši tirāni, vai arī tos līdz neprātam noveda vara un paranoja? Vai daži varēja būt garīgi slimi vai pat vēstures pārspīlējumu upuri?

Valdnieki-slepkavas aicina skatītājus izvērtēt pierādījumus un pašiem veikt spriedumu. Galu galā vēsture viņus jau reiz ir tiesājusi, taču šajā filmu sērijā viņi uzdrošinās vēlreiz stāties tiesas priekšā.

Četrpadsmit gadus pirms Karaliskā pasta kuģis Titāniks 1912. gada aprīlī devās liktenīgajā pirmajā reisā, amerikāņu rakstnieks un pieredzējis jūrnieks Morgans Robertsons sarakstīja aizraujošu romānu “Veltīgums” jeb “Titāna bojāeja” (1898). Izdomātais Titāns bija milzīgs, nenogremdējams okeāna laineris, kas aprīlī Ziemeļatlantijā ietriecās aisbergā, pārvadājot pārāk maz glābšanas laivu un pārāk daudz pasažieru; tas asins stindzinoši atspoguļoja īstā Titānika likteni. Šis neparasti pravietiskais stāsts ir vēlreiz aplūkots jaunākajā novatoriskajā dokumentālajā filmā Titāniks. Liktenīgā ceļojuma noslēpumi, kas būs skatāma Viasat History trešdien, 17. septembrī plkst. 16.50 un aizved skatītājus dziļi zem viļņiem, lai atklātu aizraujošu patieso stāstu par to, kā pirms četrdesmit gadiem tika atklāts Titānika vraks.

Dīvainas paralēles, kas kļuva par realitāti

• Robertsona romāns pareģo daudzus būtiskus Titānika katastrofas aspektus:
• Titāna garums bija 800 pēdas, kas bija tuvu Titānika 882,5 pēdām; abi kuģi tika uzskatīti par lielākajiem peldošajiem kuģiem.
• Abi kuģi tika raksturoti kā nenogremdējami.
• Traģiskā sadursme ar aisbergu notika aprīļa pusnaktī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
• Abos kuģos bija glābšanas laivas tikai aptuveni vienai trešdaļai pasažieru. 24 – Titānā, 20 – Titānikā, kas noveda pie milzīga upuru skaita.
• Pēdējā reisa laikā uz katra kuģa atradās vairāk nekā 2000 pasažieru un apkalpes locekļu.
• Robertsona stāsts uzsver bīstamo tehnoloģiju augstprātību un liktenīgo dabas spēku nenovērtēšanu.

Filmā Titāniks. Liktenīgā ceļojuma noslēpumi eksperti atklāj šīs slēptās norādes un atzīmē, ka “Veltīgums” kalpo gan kā brīdinošs stāsts par pārlieku lielu uzticēšanos tehnoloģijām, gan kā biedējošs priekšvēstnesis vienai no vēsturē vissmagākajām jūras traģēdijām.

Neizstāstītais stāsts par Titānika atrašanu

Atzīmējot 40. gadadienu vienam no slavenākajiem arheoloģiskajiem atradumiem, Titāniks. Liktenīgā ceļojuma noslēpumi atver jaunu lappusi Titānika vēsturē, atklājot stāstu par to, kā tika atrasts šis ikoniskais kuģis, kas atdusējās vairāk nekā divas jūdzes zem Atlantijas okeāna viļņiem.

Divdaļīgā dokumentālā filma piedāvā vēl nebijušu piekļuvi vīriem, kuri vadīja šo monumentālo atklājumu:

1. sērija – stāsta par gadu desmitiem ilgajiem neveiksmīgajiem meklējumiem, tostarp dārgumu meklētāju mēģinājumiem, līdz 20. gadsimta 80. gados Teksasas naftas miljardieris Džeks Grimms finansēja jaunākās sonārās un kameru tehnoloģijas. Grimma ekspedīcijas, kuras raksturoja gan apņēmība, gan ekscentriskums (tostarp viņa mēģinājums ņemt līdzi mājdzīvnieku pērtiķi), lika izšķirošos pamatus, lai gan viņš pats neatrada vraka atrašanās vietu.

2. sērija – seko slavenajam jūras zinātniekam un pētniekam Robertam Ballardam, kurš izmantoja slepenas ASV Jūras kara flotes misijas, kuru mērķis bija atrast pazudušās kodolzemūdenes, kā aizsegu Titānika meklēšanai.

Sadarbojoties ar franču pētniekiem un izmantojot modernākās zemūdens tehnoloģijas, Ballarda komanda beidzot atrada kuģa vraku, uz visiem laikiem mainot mūsu zināšanas par katastrofu.

Seriāls ne tikai atspoguļo aizraujošos meklējumus un atklājumu, bet arī to, kas notika pēc vraka atrašanas, kā tas mainīja mūsu izpratni par Titāniku un iedvesmoja turpināt pētījumus un diskusijas.

Ar ko šī dokumentālā filma izceļas

Atšķirībā no iepriekšējām filmām Titāniks. Liktenīgā ceļojuma noslēpumi apvieno:

• Intervijas no pirmavotiem ar galvenajiem ekspedīcijas dalībniekiem, tostarp līdz šim nedzirdētas balsis.
• Detalizētus aprakstus par 1980. gada tehnoloģijām un ģeopolitisko kontekstu, kas ietekmēja meklēšanas pūliņus.
• Retus arhīva kadrus un personiskus stāstus, kas parāda atklājumu sāgas cilvēcisko pusi.
• Svaigu stāstījumu, kas apliecina, ka Titāniks nav tikai traģisks notikums, bet gan pagrieziena punkts zemūdens arheoloģijā un jūrniecības vēsturē.

Nostādot Titānika atrašanas stāstu līdzās brīnumainajiem literārajiem pareģojumiem darbā “Veltīgums”, dokumentālā filma pārvērš labi zināmo traģēdiju par dziļu meditāciju par likteni, cilvēka kļūdām un nemitīgajiem patiesības meklējumiem jūras dzelmē.

Šo detalizēto un aizraujošo dokumentālo seriālu Titāniks. Liktenīgā ceļojuma noslēpumi varēs redzēt Viasat History 17. septembrī plkst. 16.50, kas sakrīt ar Titānika vraka atrašanas 40. gadadienu, piedāvājot noskatīšanās pieredzi, ko nedrīkst palaist garām, gan vēsturniekiem, gan jūras entuziastiem, gan plašai sabiedrībai.

“No Šcecinas Baltijas jūrā līdz Triestei Adrijas jūrā pāri kontinentam ir nolaidies dzelzs priekškars.” Vinstona Čērčila 1946. gada 5. marta vārdi bija ne tikai brīdinājums, bet arī simbolisks sākums laikmetam, kas sadalīja pasauli gandrīz uz pusgadsimtu. Tas bija laikmets, kad nelielas ietekmīgu, harizmātisku un bieži vien nežēlīgu indivīdu grupas lēmumi noteica miljoniem cilvēku likteņus.

Jaunais seriāls “Aukstā kara titāni” pirmizrādi piedzīvos pirmdien, 15. septembrī, plkst. 22:00 kanālā Viasat History, un tas skatītājus aizvedīs ceļojumā cauri gandrīz 45 gadus ilgai Austrumu un Rietumu sāncensībai. Tas nav tikai stāsts par konkurējošām ideoloģijām, bet galvenokārt stāsts par cilvēkiem – no Čērčila, Staļina un Trumena līdz Mao Dzedunam, Kimam Il Sungam, Hruščovam, Džonam F. Kenedijam, Brežņevam, Reiganam, Tečerei un Gorbačovam.

No Berlīnes līdz Balkāniem un no Baltijas līdz Melnajai jūrai – aukstais karš gadu desmitiem veidoja politiskās kartes, ikdienas dzīvi un spēku līdzsvaru. Līderi risināja sarunas Jaltā un Potsdamā, izlemjot veselu valstu likteņus un nosakot robežas, kuru sekas jūtamas vēl šodien. Lai gan dažās valstīs šīs personības savulaik tika slavinātas kā varoņi un vizionāri, viņu politika bieži vien padziļināja nesaskaņas, ierobežoja brīvību un izraisīja konfliktus tālu no viņu dzimtajām zemēm.

Seriālā tiek pētīti dažādie ceļi, kā šīs personības nonāca pie varas, un dažādie vadības stili: sākot no Staļina dzelzs rokas un “tīrīšanām” līdz Mao revolucionārajam degsmei, Niksona diplomātiskajiem manevriem un Gorbačova revolucionārajām reformām. Skatītāji redzēs, kā vietējie konflikti, sākot no Korejas un Vjetnamas līdz Afganistānai un Tuvajiem Austrumiem, kļuva par globālās sāncensības arēnu un kā Vašingtonā, Maskavā, Pekinā vai Havanā pieņemtie lēmumi ietekmēja dzīvi visā Eiropā un ārpus tās.

Četru daļu dokumentālā filma Aukstā kara titāni pirmizrādi Viasat History kanālā piedzīvos 15. septembrī pulksten 22:00, un jaunas sērijas būs skatāmas katru pirmdienu.

Atklājiet to cilvēku īstās sejas, kuri mainīja vēstures gaitu, un apdomājiet, kā viņu lēmumi joprojām veido pasauli, kurā dzīvojam šodien.

Bībeles rakstu izcelsme izsenis fascinējusi kā zinātniekus tā ticīgos, un tā bijusi kā ieskats ticībā, tās vēsture un cilvēka izpausmēs. Trīs dokumentālie raidījumi – “Kas ir Jaunās Derības autors?”, “Kas ir Bībeles autors?” un “Jēzus ģimenes noslēpumi” – ļaus skatītājam labāk izprast šo noslēpumu dažādās šķautnes. Filmu pirmizrādes kanālā Viasat History gaidāmas no 2. līdz 4. decembrim. Izmantojot arheoloģiskos atklājumus, tekstu analīzi un jaunākos zinātnes instrumentus, šie stāsti gabalu pa gabaliņam liks kopā stāstu, kas izaicinās tradicionālos uzskatus un, cerams, izraisīs saturīgas debates.

Jēzus ģimenes noslēpumi

Pirmā no trim dokumentālajām filmām – “Jēzus ģimenes noslēpumi” – stāsta par vienu no kristietības strīdīgākajām tēmām:  Jēzus privāto dzīvi. Tajā aplūkoti aizraujoši artefakti, piemēram, 2012. gadā atklātais papirusa gabals, kurā Jēzus citēts, sakām “Mana sieva…” un 2014. gada Britu bibliotēkas manuskripts, kas liecina par laulībām attiecībās ar Mariju Magdalēnu.

Ar zinātniskās analīzes palīdzību  un skatoties vēstures kontekstā šī filma pēta iespējamību, ka teksti varētu liecināt par Jēzus ģimenes dzīvi. Lai arī reliģiskie ļaudis bieži vien nepiekrīt šiem atklājumiem, pierādījumi raisa pamatotus jautājumus. Teoloģe Silveina Landrivona dokumentālajā filmā atzīmē: “Ir daļa no mums, kas patiesi vēlētos, lai Jēzus būtu cilvēks, un lai viņam būtu sieva un normāla dzīve – kā visiem.”

Dokumentālajā filmā izmantotās tehnoloģijas iedveš dzīvību relikvijām, tostarp nesen atklātām kapenēm un uzrakstiem, padarot šo vēstures pārskatīšanu vizuāli pievilcīgu.

Kas ir Jaunās Derības autors?

Šī dokumentālā filma ar kritisku pieeju stāsta par kristietības pamatteksta izcelsmi, un tajā tiek uzdoti provokatīvi jautājumi. Vai evaņģēlisti un apustuļi ir patiesie Jaunās derības autori? Vai šie teksti tomēr bija vēlāku kopienu darba rezultāts?

Bībeles studiju un arheoloģijas eksperti skatītājus vedīs piedzīvojumā pa seniem manuskriptiem un vēstures kontekstiem. Lingvistiskā analīze izgaismos valodas, kurās runā autori, ļaujot spriest par sarežģītu sajaukumu starp mutvārdu tradīcijām un pierakstu formu. Autors Žeroms Priers norāda: “Vienalga, vai mēs esam ticīgi vai nē. Iepazīstoties ar šiem tekstiem, esam satriekti.”

Filma atklāj sarežģīto kanonizācijas procesu, pētot, kā teksti tika īpaši atlasīti un pilnveidoti gadsimtu gaitā, rezultātā izveidojot to Jauno Derību, ko mēs pazīstam šodien.

Kas ir Bībeles autors?

Cikla trešais stāsts koncentrējas uz plašāku Bībeles idejas tvērumu, un tā epicentrā ir Nāves jūras tīstokļu atklāšana 1947. gadā. Šie senie manuskripti veicināja evolūciju Bībeles zinātnē, piedāvājot detalizētu ieskatu agrīnās jūdaisma tradīcijās un tekstu evolūcijā.

Izmantojot mūsdienīgas metodes, piemēram, radiooglekļa datēšanu un paleogrāfiju, filmā tiek atklāti autorības slāņi. “Mēs nezinām personu, kas būtu sev uzstājis “Es rakstīšu 1. Mozus grāmatu”,” norāda Bībeles zinātnieks un teologs Žans Sebastians Rejs. “Nav tā, ka kāds sāka rakstīt šo ciklu, to pabeidza un teica, ka tas ir viss, ka darbs ir pabeigts un Mozus grāmata ir tapusi,” tā teologs, uzsverot, ka senatnē šāda situācija nebija iespējama.

Tāpat dokumentālā filma stāsta par šo rakstu tapšanas motīviem, izceļot to lomu sabiedrības likumu, morāles kodeksa un garīgo uzskatu veidošanā. Pārklājoties ar filmu “Kas ir Jaunās Derības autors?”, diskusijās tiek vētīts, kā mutvārdu tradīcijas ietekmēja tekstu galīgās versijas tapšanu.

Šīs dokumentālās filmas mums atgādina, ka Bībele un Jaunā Derība ir ne tikai reliģiski teksti, bet arī kultūras artefakti, kas atspoguļo tā laika civilizācijas radošumu, garīgumu un nebeidzamās cīņas. Neatkarīgi no tā, vai esat ticīgais, skeptiķis vai vienkārši ziņkārīgais – šie stāsti aicina uz provocējošu ceļojumu noslēpumos par svētajiem rakstiem.

“Jēzus ģimenes noslēpumi” pirmizrāde gaidāma pirmdien, 2. decembrī, pulksten 23.00, ”Kas ir Jaunās Derības autors? “ būs skatāms otrdien, 3. decembrī, pulksten 23.00, bet ”Kas ir Bībeles autors?” TV ekrānos sagaidāms trešdien, 4. decembrī, pulksten 23.00.

“2. pasaules kara spiedzes” ir dokumentālā filma sešās daļās kanālā Viasat History, kas stāsta par drosmīgu sieviešu dzīvi, kas riskēja ar dzīvību, esot spiedzes un spītēja aizspriedumiem, lai mainītu kara gaitu.

Ik sestdienas vakaru no 2. novembra skatītājiem būs iespēja ieskatīties krāsainos vēstures kadros un intervijās iepazīt ekspertus, kas iedzīvinās šos pārdrošos stāstus par 2. pasaules kara spiedzēm, tostarp Virdžīniju Holu, Katerīnu Dioru un Veru Eriksenu. Lūk, neliels ieskats šo apbrīnojamo sieviešu dzīvē un tajā, kādu pienesumu viņas sniedza kara izbeigšanā.

Virdžīnija Hola: “Klibā dāma”, kas spītēja nacistiem

Virdžīnija Hola bija pirmā spiedze, kas Francijā iefiltrējās 2. pasaules karā. Negadījumā pirms kara viņa zaudēja savu labo kāju, un tā dēļ izmantoja koka protēzi. Viņa pieteicās kā brīvprātīgā mediķe, vadājot ievainotus kareivjus. Kad 1940. gadā Parīze krita un nonāca vāciešu rokās, Virdžīnija Francijas dienvidos radīja ievērojamu pretošanās tīklu, aģentus apgādājot ar naudu, ieročiem, pārtiku un drošu patvērumu.

Viņa ir zināma kā “Klibā dāma” – Virdžīnija izvairījās no sagūstīšanas, līdz pat četrām reizēm dienā mainot savu masku. Viņas darbības kļuva leģendāras – no kontrabandas misijām policijas iecirknī Marseļā līdz pat 12 cietumnieku atbrīvošanai. Lai arī Virdžīnija nonāca Gestapo redzeslokā, viņas spēja pielāgoties un drosme padarīju viņu par vienu no Otrā pasaules kara efektīvākajiem spiegiem – viņu tā arī nekad nenotvēra.

Katerīna Diora: No Haute Couture līdz riskantai spiegošanai

Ikoniskās Miss Dior smaržas ir nosauktas par godu Katerīnai Diorai, modes dizainera Kristiana Diora māsai, kas Otrā pasaules kara laikā dzīvoja bīstamu dubultdzīvi. Katerīna pievienojās Franču pretošanās kustībai mīlestības vārdā, palīdzot savam partnerim Hervé des Charbonneries un vācot kritisku informāciju par vāciešu kustību, karakuģiem un mīnu laukiem.

Gestapo viņu notvēra 1944. gadā, un Katerīna saskārās ar spīdzināšanu, tomēr nekad neatklāja savus noslēpumus. Viņu aizsūtīja uz Ravensbrukas koncentrācijas nometni, no kuras viņai izdevās izbēgt 1945. gadā. Guvusi traumas no savas pieredzes kara laikā, Katerīna vēlāk pārcēlās uz Provenci, kur viņa audzēja rozes, ko vēlāk izmantoja brāļa radītajās smaržās, simbolizējot nepiekāpību un mīlestību.

Vera Eriksena: Trīskāršās aģentes noslēpums

Vera Eriksena — bieži saukta par “skaistāko spiedzi” — joprojām ir viena no mīklainākajām Otrā pasaules kara aģentēm. Dzimusi un augusi Dānijā, viņu savervēja padomju spiegi, bet vēlāk viņa sasaistījās ar MI5 un vācu militārajiem izlūkiem, kļūstot par trīskāršu aģenti. Vēstures liecības vēsta, ka viņai nereti nācies pieņemt izdzīvošanas vadītus mērus, tostarp šantāžu un slepkavības mēģinājumus.

Kad vācu izlūki viņu nogādāja Skotijā, Veras misija un arī lojalitāte bija neskaidra. Pārtverta ceļā uz Londonu, viņas likteni joprojām apvij noslēpumi. Vēsturnieki joprojām spriež, vai viņa patiesi strādāja britu labā. Veras Eriksenas stāsts nemainīgi palicis kā viens no mīklainākajām nodaļām Otrā pasaules kara spiegu vēsturē.

“2. pasaules kara spiedzes” izgaismo neizstāstīto par drosmīgām sievietēm, kas strādāja aiz ienaidnieku frontes līnijām, riskējot ar savām dzīvībām un palīdzot Sabiedroto spēkiem – no 2. novembra, sestdienās, pulksten 22 – tikai kanālā Viasat History!

Šajā aizraujošajā raidījumā atzītā klasiķe Marija Bērda atklāj apslēpto Romas imperatoru pasauli, interpretējot senus rakstus un artefaktus no episkām vietām. Raidījums izzina Senās Romas imperatoru neizstāstītos noslēpumus, sniedzot skatītājiem unikālu ieskatu viņu privātajās dzīvēs.

Aiz Romas imperatoru varas

Marija Bērda mūs ievedīs Romas imperatoru galma pils sienās, atklājot, kā patiesībā bija būt imperatoram. No retu saglabājušos uzrakstu atšifrēšanas līdz imperatoru laikmeta artefaktu izpētei – Marija atdzīvinās Romas imperatoru dzīvesveidu.

Izziniet leģendārākās vietas, tostarp:

• Romas Palatīna kalnu – imperatoru pils atrašanās vietu;
• Adriāna villu Tivoli – simbolu imperatoru grandiozumam;
• Klaudija zemūdens pili Neapoles līcī – senu gara un dvēseles atpūtas vietu.

Ar šiem atklājumiem Marija Bērda atklās detaļas par imperatoru privāto dzīvi – faktus par viņu svītu, seksuālo dzīvi un veselību, parādot, ka, neskatoties uz viņu milzīgo varu, imperatori bija neaizsargāti no slepkavībām un dzīvoja mūžīgā paranojā.

Romas galma slēptā pasaule

Marija Bērda piedāvā retu ieskatu to cilvēku dzīvēs, kas kalpoja imperatoriem. No ēdienu degustētājiem un pavāriem līdz miesassargiem un seksa vergiem – šie cilvēki bija būtiski impērijas varas struktūrā. Viņu dzīves tika iemūžinātas ar senām epifānijām, sniedzot dziļāku izpratni par to, kāda bija dzīve Romas galmā.

Absolūtās varas paradokss

Seriāla producents Ričards Bredlijs norāda, ka, tā kā mēs esam liecinieki neskaitāmu mūsdienu līderu absolūtai varas sagrābšanai, šis ir perfekts laiks rūpīgi iepazīties ar Romas imperatoru dzīvi, kuri aizsāka diktatūru jau pirms 2000 gadiem.  Raidījums filmēts vietās, kurās dzīvoja, valdīja un savus manevrus plānoja imperatori, un šis stāsts atspoguļo viņu dominēšanas un ievainojamības mērogu.

Savukārt Marija Bērda spriež par Romas varas paradoksu: “Mums nereti ir tendence fantazēt par Romas imperatora absolūto varu. Mēs uzskatām, ka viņš var darīt visu, ko vēlas, bet vai mums nevajadzētu būt uzmanīgiem ar savām vēlmēm? Vai Romas imperatoram vajadzētu iedvest žēlumu vai skaudību?”

Slepenās Romas imperatoru dzīves ar Mariju Bērdu

Raidījuma “Slepenās Romas imperatoru dzīves ar Mariju Bērdu” pirmizrāde kanālā Viasat History gaidāma ceturtdien, 7. novembrī, pulksten 20.50. Pievienojieties Marijai Bērdai, atdzīvinot Senās Romas un imperatoru dzīvi, un atklājot fascinējošos un nereti traģiskos troņa aizkulišu notikumus!

“Diktatori” – intriģējoša dokumentālā filma sešās daļās, kuru kanālā Viasat History varēs skatīt pirmdienās, pulksten 22.00, iedziļināsies stāstos par vēstures bēdīgi slavenākajiem līderiem: Ādolfu Hitleru, Benito Musolīni un Josifu Staļinu. Šie diktatori ne tikai vadīja savas valstis – viņi valdīja ar absolūtu varu, mainot pasauli ar teroru, manipulēšanu un vardarbību.

No nonākšanas līdz dominēšanai, cauri viņu personības kultiem un līdz neizbēgamajam norietam – šis raidījums skatītājus vedīs aizraujošā ceļojumā pa vēstures tumšākajiem mirkļiem. Līdzās galvenajiem “varoņiem” no 20. gadsimta, raidījums pētīs arī mūsdienu autoritāro līderu, tostarp Muammara Kadāfi, Augusto Pinočeta un Vladimira Putina pieeju, atklājot, kā viņi iet pa pēdām bēdīgi slavenajiem priekštečiem. 

1. Vecā sagraušana

Raidījums aizsākas, izzinot, kā minētie ļaudis iznīcināja esošās politiskās sistēmas, lai nonāktu pie varas.

Piemēram, Hitlers izmantoja haosu Veimāras republikā, lai vācu politikā izsistos cauri varas slāņiem. Līdz 1933. gadam viņš bija kļuvis par kancleru un gada laikā iznīcināja visas pārējās politiskās partijas, kļūstot par neizaicināmo fīreru.

Staļinam bija cita pieeja, pārspējot savus konkurentus komunistu partijā pēc Ļeņina nāves. Jau 1927. gadā Staļins ar manipulēšanu un brutālu spēku bija sagrābis absolūtu kontroli pār Padomju savienību. Tikmēr Kadāfi Lībijā pie varas nāca 1969. gadā ar mierpilna puča palīdzību, sevi ieceļot par diktatoru un valdot 42 gadu garumā. Viņa režīmu raksturoja sociālas reformas, ko pavadīja cilvēktiesību pārkāpumi un policejiskas valsts radīšana. 

2. Personības kults

Diktatori ir sajūsmā par publisku slavināšanu.

Musolīni ar stingru cenzūru radīja iespaidu, ka viņš ir nevainojams un spēcīgs līderis, kamēr Hitlers ar propagandas palīdzību, piemēram filmu “Gribas triumfs”, ko režisēja Leni Reifenštāls, atstāja dievišķu iespaidu. Ķīnas Mao Dzeduns Kultūras revolūcijas laikā gāja soli tālāk. Pilsoņiem viņa citātu grāmatu bija līdzi jānēsā visu laiku.

Šis propagandas vadītais personības kults ir saglabājies kā diktatūras stūrakmens. Ziemeļkorejā Kimu dinastija līdz perfekcijai atstrādājusi šo kultu paaudžu garumā – no Kima Irsena līdz pat viņa mazdēlam Kimam Čoninam.

3. Sekojot naudai

Būt par diktatoru nav tikai varas jautājums – tas ir arī par naudu. 

Hitlers savas finanses ieguva no vācu industriālās elites, solot viņiem tirdzniecības savienību un komunisma iznīcināšanu. Apmaiņā pret to, šie uzņēmēji finansēja viņa nacistu režīmu un guva materiālus labumus no iespaidīgiem militārajiem kontraktiem.

Mūsdienu diktatori, piemēram Vladimirs Putins, turpina šo tradīciju, sajūdzot kopā varu ar bagātību, savas varas noturēšanai tuvos grožos turot oligarhus.

4. Turēšanās pie varas

Līdzko diktatori tiek pie varas, tās noturēšanai nepieciešams baiļu, spaidu un spēka kokteilis. Hitlers savu kontroli pār Vāciju panāca ar likumu 1933. gadā, kas atļāva viņam valdīt ar dekrētu. Līdzīgā veidā Staļins izmantoja attīrīšanu, lai tiktu galā ar konkurentiem, beigu beigās novedot pie simtu tūkstošu iznīcināšanas. 

Kādreizējā Zairā Mobutu Sese Seko paļāvās uz politisko manipulāciju, bieži mainot likumdevējus, neļaujot nevienam panākt gana lielu ietekmi un izaicināt viņa varu.

5. Paplašinot tvērumu

Diktatori nereti meklē veidus, kā savu varu leģitīmu padarīt ārpus savas zemes robežām. Musolīni sapņoja par Romas impērijas atdarināšanu un sāka savu Etiopijas invāziju 1935. gadā. Tikmēr Hitlers, vēloties panākt “Lebensraumu” (dzīves telpu) austrumos, nonāca līdz Polijas invāzijai un Otrā pasaules kara sākumam.

Mūsdienās Vladimirs Putins sekojis viņu pēdās, aizsākot pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai 2022. gadā, savu agresiju pamatojot ar viltus faktiem.

6. Kā diktatori tiek gāzti

Beigu beigās, neviens diktators nevalda mūžīgi. Musolīni nogalināja viņa paša cilvēki, bet Hitlers izdarīja pašnāvību, tuvojoties Sabiedroto spēkiem. Kadāfi, līdzīgi kā Musolīni, pēc gadiem ilgas apspiešanas mira no dumpinieku rokām. Arī mūsdienās daudzi diktatori savas beigas sagaida vardarbīgā vai pazemojošā veidā, kamēr citi – kā Pinočets – pēc savas ēras beigām saskaras ar tiesas bardzību.

“Diktatori” pirmizrāde kanālā Viasat History jau 21. oktobrī, un raidījums skatāms pirmdienās, pulksten 22 ar atkārtojumiem sestdienās, pulksten 22. Pievienojieties un izziniet visu par vēstures bēdīgi slavenāko diktatoru šokējošo nākšanu pie varas un lejupslīdi!

Ramzess Lielais nereti tiek uzskatīts par varenāko no Senās Ēģiptes faraoniem, kurš valdīja neticamus 67 gadus. Sešu daļu dokumentālā filma “Ramzess. Ēģiptes valdnieks” ar pirmizrādi kanālā Viasat History jau 7. oktobrī, pulksten 21, izzinās viņa fascinējošo dzīvi un atstāto mantojumu. Lūk, pieci interesanti fakti par Ramzesu Lielo, ko, iespējams, nezinājāt!

1. Ramzess nebija paredzēts kā faraons

Kad Ramzesa tēvs Seti I kļuva par Ēģiptes valdnieku, mazajam Ramzesam bija tikai pieci gadi, un viņš nebija troņmantnieks. Ramzesam bija vecāks brālis, kas būtu pirmais troņa mantotājs, tomēr viņš traģiski mira 14 gadu vecumā. Pēc sava brāļa nāves Ramzess nokļuva karalisko peripetiju centrā. Desmit gadu vecumā viņš bija kļuvis par armijas kapteini un viņa tēvs viņam piešķīra reģenta statusu. Ramzess baudīja luksusa dzīvi, harēmu, militārās apmācības un pat pievienojās savam tēvam kaujā. 25 gadu vecumā Ramzess nonāca līdz tronim un kļuva par nākamo Ēģiptes faraonu.

2. Ramzess pasludināja uzvaru Kadešas kaujā, bet ienaidnieks tam nepiekrita

30 gadu vecumā Ramzess cīnījās Kadešas kaujā, stājoties pretī hetiem un vadot 20 tūkstošu lielu zaldātu un 5000 kaujas ratu lielu armiju. Spītējot potenciālam aplenkumam nepatiesas informācijas dēļ, Ramzess izturēja kauju un tā beidzās, abām pusēm ciešot ievērojamus zaudējumus. Ramzess pasludināja uzvaru, savu varonīgo veikumu iemūžinot dažādos tempļos. Tiesa, hetu senie raksti stāsta citādāku notikušā versiju, uzstājot, ka patiesībā ēģiptieši bija spiesti atkāpties.

3. Karaliene Nefertari bija viņa mūža mīlestība

Lai arī Ramzesam bija vairāk nekā 200 sievas un piegulētājas, viņa pirmā sieva – karaliene Nefertari – bija viņa favorīte. Maz zināms par viņas izcelsmi, bet tiek lēsts, ka viņa bijusi no cēlas ģimenes. Nefertari bija māte Ramzesa pirmdzimtajam dēlam un pavadīja viņu kaujā, tostarp arī cīņā par Kadešu. Tāpat viņa diplomātiski vedusi sarunas ar hetu karaļa sievu. Ramzess viņai Karalieņu ielejā sagādāja iespaidīgas kapenes, kas tiek sauktas par vienām no iespaidīgākajām relikvijām Ēģiptes vēsturē.

4. Ramzesam bija vairāk nekā 100 bērni

Savā 67 gadus ilgajā valdīšanā Ramzess radīja vairāk nekā 100 bērnus. Viņa plašajā ģimenē bija neskaitāmas sievas, piegulētājas un pēcnācēji, no kuriem daudzi dzīvoja īsāku dzīvi par Ramzesu. Šī dinastija turpināja valdīt Ēģiptē paaudzēm ilgi, nodrošinot savu vietu vēsturē. Viņa tiešais sekotājs bija Ramzesa 13. dēls, kas pamanījās nodzīvot ilgāk par saviem agrāk dzimušajiem radagabaliem.

5. Ramzess varētu būt pieminēts Bībelē

Daudzi vēsturnieki domā, ka Ramzess ir faraons, kas pieminēts Izceļošanas grāmatā, kad Mozus lūdza atbrīvot izraēliešus. Bībelē ir pieminēta “Ramzesa zeme”, atsevišķiem nozares pārstāvjiem liekot spriest, ka attiecīgais faraons bijis Ramzess Lielais. Tiesa, bijuši vēl deviņi faraoni ar Ramzesa vārdu un daži ieraksti liecina, ka Mozus dzīvojis 200 gadus pirms Ramzesa, tādēļ par šo saikni joprojām strīdas.

Ramzesa mantojums

Ramzess Lielais tiek atzīmēts kā leģendārs faraons, kas parakstīja pirmo miera līgumu, pārraudzīja Ēģiptes arhitektūras uzplaukumu un cēla fundamentālas būves, kas šodienas Ēģiptē joprojām ir vieni no apmeklētākajiem objektiem. Nepalaidiet garām pirmizrādi raidījumam “Ramzess. Ēģiptes valdnieks” kanālā Viasat History no 7. oktobra, pulksten 21 – tikai šeit būs iespējams detaļās izzināt viņa dzīvi!

Par melnbaltiem kadriem nav nekas izteiktāks, kas liek vēsturei likties tālai un nesalīdzināmai. Producents un režisors Džonatans Mejo bija ieintriģēts izmantot jaunākos filmu krāsošanas paņēmienus, lai pastāstītu stāstu par Titāniku — pasaulē slavenāko kuģi — spilgtās krāsās. Kamēr daudzi ir pazīstami ar Džeimsa Kamerona ikonisko filmu “Titāniks”, Mejo projekts izmanto atšķirīgu pieeju, izmantojot fotogrāfijas un retus filmu kadrus no īstā kuģa, piedāvājot jaunu skatījumu uz vēsturisko traģēdiju.

Projekta komanda, tostarp trīs pieredzējuši filmu krāsotāji, uzlaboja iespaidīgu fotogrāfiju kolekciju, no kurām daudzas iepriekš nebija publiskotas. Komanda arī daudz strādāja pie kadriem ar Titānika māsas kuģi RMS Olympic, kam bija pārsteidzoša līdzība ar Titāniku. Tā kā vēsturiski pieejama vien minūte filmas kadru, kurā Titāniks redzams Hārlendas un Volfa kuģu būvētavā, Olympic kadri bija būtiski stāsta skaidrošanai. Tie ļāva komandai parādīt to, kā Titāniks būtu izskatījies visā tā krāšņumā, pirms došanās savā neveiksmīgajā pirmajā ceļojumā.

Visu filmas krāsošanu veica Filmfinity – uzņēmums, kas slavens ar savu uzmanības pievēršanu vēsturiskajām detaļām. Galvenais izaicinājums bija pārveidot 1921. gada Olympic reklāmas kadrus. Ņemot vērā, ka abi kuģi bija gandrīz identiski, šis materiāls sniedz autentisku ieskatu par to, kā Titāniks būtu izskatījies jūrā, pilnā tā krāšņumā.

Viens no projekta pamatprincipiem tika ietverts mantrā “Aizmirstiet kniedes!”. Komanda koncentrējās nevis uz lainera būvniecību, bet gan uz to cilvēku dzīvi un pieredzi, kuri ar to kuģoja. Atšķirībā no daudzām citām filmām un dokumentālajiem stāstiem, šis projekts neapstājās pie kuģa nogrimšanas. Raidījumā padziļināti izpētīta emocionālā un psiholoģiskā ietekme uz tādām kopienām kā Sauthemptona, no kuras nāca trīs ceturtdaļas Titānika apkalpes.

Īpaši smeldzīgs brīdis bija dienasgrāmatas atrašana arhīvā Sauthemptonā, kur atrasts kādas skolotājas ieraksts no tās pašas pēcpusdienas, kad laineris nogrima. Piezīmēs bija aprakstīts, kā bērni bija nomākti, jo viņi baidījās, ka ir zaudējuši savus tēvus. Raidījuma producentu komanda arī veica intervijas ar cilvēkiem, kuru vecāki atradās uz Titānika, piedāvājot skatītājiem retu iespēju iepazīt personas, kurām bija tieša saikne ar šo vēsturisko notikumu.

Tāpat projektā akcentēta filmēšana Titānika piemiņas lietu izsolē, kur komandai bija reta iespēja iepazīt dažus eksponātus. Pieskaršanās White Star Line klāja segai, kas atradās uz Titānika un pēc tam vienā no glābšanas laivām, bija netipiska pieredze, kas atdzīvināja vēsturisko stāstījumu.

Vārds “Titāniks” ir viens no slavenākajiem angļu valodā, un, lai gan visi zina stāsta galvenos faktus, Mejo projekts iepazīstina skatītājus ar jauniem faktiem un perspektīvām. Piemēram, lai gan ir plaši zināms, ka uz Titānika klāja nebija pietiekami daudz glābšanas laivu visiem, kas atradās uz kuģa, projekts uzsver, ka tās joprojām bija par četrām vairāk nekā paredzēja 1912. gada noteikumi. Tāpat tiek pētīts stāsts par Frederiku Flītu, sargu un vērotāju, kurš aisbergu pamanīja pārlieku vēlu. Traģiski Flīts beidza savas dienas kā laikrakstu pārdevējs Sauthemptonā, kur cilvēki viņu izsmēja ar saucieniem: “Sveiks, Fred! Vai pēdējā laikā esat redzējis kādu aisbergu?”.

Ar filmu “Titāniks krāsās” Džonotans Majo ar komandu ne vien uzstādījuši rekordu vēsturiskās detaļās, bet arī atdzīvinājuši stāstu par Titāniku tādā veidā, kā tas līdz šim nav izdarīts. Pateicoties sulīgajām krāsām un fokusam uz personīgiem stāstiem, viņi šo vēstures posmu padarījuši tūlītēji sasniedzamu, salīdzināmu ar mūsdienām un, galvenais – cilvēcīgu. Nepalaidiet garām “Titāniks krāsās” pirmizrādi 22. septembrī pulksten 22, kanālā Viasat History!

Caurcaurēm vēsturei cilvēce centusies būvēt elpu aizraujošas celtnes, kas turpina īstenot mūsu iztēli. Trešā raidījuma “Senās superbūves” sezona ar pirmizrādi kanālā Viasat History jau septembrī iedziļināsies noslēpumos, ko slēpj šie senie brīnumi. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp aerofoto, LiDAR un mikroskopu filmēšanu, raidījums atklāj kā šīs leģendārās būves tapušas.

Svētā kapa baznīca, Izraēla: svēta kristiešu vieta

Meklējama kristiešu kvartālā vecajā Jeruzalemes pilsētā, Svētā kapa baznīca ir viena no kristiešu godātākajām vietām. Tiek uzskatīts, ka tā ir vieta, kur gan norisinājās krustā sišana, gan meklējams Jēzus Kristus kaps.

1. Interesanti fakti: oriģināli celta 4. gadsimtā ar imperatora Konstantīna I pavēli, baznīca gadsimtu gaitā piedzīvojusi neskaitāmas pārbūves.
2. Nozīmība: Šī svētā vieta ir dažādu svētceļojumu galamērķis, ko ciena un godā kristieši visā pasaulē.
3. Noslēpumi: Precīza Golgātas un Jēzus kapa atrašanās vieta baznīcā ir bijusi neskaitāmu pētījumu un debašu tēma.
4. Izdzīvošana un saglabāšana: Spītējot dažādiem izaicinājumiem, tostarp ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un konfliktiem, restaurācijas pūles palīdzējušas saglabāt šīs celtnes monolītumu un garīgo nozīmību.

Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija: gotikas meistardarbs

Parīzes Dievmātes katedrāle ir ikonisks simbols Francijas gotiskajai arhitektūrai, kas lepni stāv uz Île de la Cité salas Sēnā. Tās būvniecība sākta 1163. un pabeigta 1345. gadā.

1. Interesanti fakti: Dievmātes katedrāles arhitektūra ir slavena ar ārpusē redzamo nesošo struktūru, velvēm, vitrāžām un iespaidīgo skulptūru apjomu.
2. Nozīmība: Šajā celtnē norisinājušies neskaitāmi vēsturiski notikumi, tostarp Napoleona Bonaparta kronēšana un Žannas d’Arkas beatifikācija.
3. Noslēpumi: Katedrāles izsmalcinātā fasāde un slēptie kambari turpina aizraut vēsturniekus un arheologus.
4. Izdzīvošana un saglabāšana: Postošais ugunsgrēks 2019. gada aprīlī akcentēja katedrāles ievainojamību. Notiek apjomīga restaurācija, lai salabotu un saglabātu šo kultūrvēstures mantojumu nākamajām paaudzēm.

Šamboras pils, Francija: renesanses brīnums

Šamboras pils atrodas Luāras ielejā, un ir viena no pasaulē zināmākajām pilīm. To raksturo franču renesanses arhitektūra, un šī ēka 16. gadsimtā sākotnēji celta karalim Fransuā I kā medību nams.

1. Interesanti fakti: Pilī atrodamas iespaidīgas dubultas kāpnes, kas, iespējams, ir tapušas pēc Leonardo da Vinči dizaina.
2. Nozīmība: Ēka akcentē franču renesanses augstāko posmu arhitektūrā un norāda uz karalisko triumfu.
3. Noslēpumi: Patiesais Leonardo da Vinči pienesums šīs ēkas tapšanā ir un paliks kā intriģējošs sarunu temats daudziem vēsturniekiem.
4. Izdzīvošana un saglabāšana: Spītējot ilgstošai novārtā atstāšanai, Šamboras pils ir ārkārtīgi labi saglabājusies. Notiekošā konservācija palīdzēs saglabāt šīs celtnes vēsturisko nozīmību un tās arhitektūru.

Atklājot seno superbūvju detaļas ar tehnoloģijām

1. Gaisa un satelīta attēli: Šie attēli sniedz salīdzinošu ieskatu par ēkām un apkārt esošo ainavu, atklājot formas, kas nav redzamas no zemes.
2. LiDAR tehnoloģija: Izmantojot gaismas un attāluma noteikšanu, LiDAR izspraucas cauri veģetācijai un virsmas bojājumiem, atklājot paslēpto un neredzamo.
3. Mikroskopu filmēšana: Pietuvinātas filmēšanas tehnoloģijas ļauj padziļināti izpētīt būvniecībā izmantotos materiālus un to novecošanu, kas būtiski palīdz veidot izpratni par būvju saglabāšanu.

Pasaules senās superbūves turpina fascinēt un iedvesmot cilvēkus visā pasaulē. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un padziļinātus pētījumus, varam šos vēstures slāņus izlobīt slāni pa slānim, labāk saprotot un ļaujot saglabāt šos pieminekļus nākošajām paaudzēm. Nepalaidiet garām dokumentālo ciklu “Senās superbūves” sešās daļās – pirmizrāde otrdien, 3. septembrī pulksten 22, kanālā Viasat History.

“Kas ar mani notika?” bija pēdējie vārdi, kas izskanēja no leģendārās Sisi mutes, kad viņu 1898. gada 9. septembrī Ženēvā ar asu vīli sirdī sadūra itāļu anarhists Luidži Lučeni. Imperatore kļuva par politisku upuri anarhistam, kas mēģināja savām problēmām uzmanību pievērst, izdarot slepkavību mēģinājumus. “Sisi: Imperatores slepkavība” ir jauna dokumentālā filma, kas balstīta uz arhīva dokumentiem, manifestiem, Lučeni pierakstiem, sarakstes starp  Franci Jozefu un Elizabeti kā arī dokumentiem no imperatoru ģimenes. Raidījuma pirmizrāde kanālā Viasat History gaidāma piektdienas, 30. augusta vakarā. Šajā rakstā apkopojām dažus interesantus faktus, ko jūs varbūt nezinājāt par traģisko slepkavību.

1. Sisi Ženēvā ieradās, lai dziedētos. Imperatore allaž mīlējusi Ženēvas ezeru, un 1898. gadā viņa šeit ieradās piekto reizi, šoreiz sērojot par savas māsas nāvi, kas gāja bojā ugunsgrēkā Parīzē. Elizabetei, kas bija dedzīga sporta entuziaste, arī bija grūti samierināties ar faktu, ka vecuma dēļ viņai bija jāatsakās no iejādes.

2. Spītējot slepenībai, ikviens zināja par viņas klātbūtni. Viņa Ženēvu izvēlējās tās miera un klusuma dēļ, viņa nevēlējās publicitāti, tādēļ savā naktsmītnē rezervēja numuriņu ar pseidonīmu. Vietējās avīzes tikmēr rakstīja, ka “Imperatore Elizabete ar pseidonīmu “Grāfiene de Hohenema” ir atpakaļ”, tādēļ visi zināja par Sisi atrašanās vietu.

3. Viņu brīdināja par slepkavības draudiem. 5. septembrī Ženēvas policijas vadība ieradās pie Sisi, lai viņu brīdinātu par pastāvošajām briesmām no anarhistu puses. Tajā gadā no valsts tikuši izraidīti 36 anarhisti. Policija piedāvāja viņu apsargāt, bet Elizabete atteica, uzstājot, ka “viņi allaž centušies mani medīt kā cietumnieku”.

4. Viņa nebija Lučeni sākotnējais mērķis. 1898. gadā franču troņmantnieks Henrijs tika gaidīts Ženēvā. Luidži Lučeni, kas nāca no nabadzīgas vides un jau jaunībā saskārās ar anarhistu idejām, sākotnēji vēlējās noslepkavot tieši viņu. Henrijs tomēr atcēla savu vizīti, bet Lučeni bija sarūgtināts vien īsu mirkli – imperatore bija perfekts mērķis, jo, kā anarhists Kropotkins teicis, “Ceļš uz revolūciju meklējams karaliskajā vidē”.

5. Sākotnēji uzskatīts, ka Sisi vienkārši pagrūsta. 9. septembra vakarā kopā ar savu pavadošo svītu Elizabete devās uz ostu, kad pie viņas pieskrēja Lučeni. Karaliene nogāzās, bet tad piecēlās un ātri atguvās. Elizabete bija cietusi, bet, iespējams šoka dēļ, tūlīt pat turpināja savu ceļu uz kuģi.

6. Viņi bija nonākuši uz kuģa, kad imperatores veselība pasliktinājās. Vien uz kuģa Sisi komanda pamanīja, ka Elizabete paliek bāla, un viņai piedāvāja cukuru, lai paliktu labāk. Viņas elpa palika smagāka un smagāka, tādēļ viņai atvēra korseti. Tikai tad apkārt esošie pamanīja rētu, ko bija atstājusi Lučeni uzasinātā vīle. Kuģis uzreiz apgriezās, lai dotos krastā, bet bija jau par vēlu – Sisi zaudēja samaņu un viņu gaidošie ārsti spēja vien noteikt viņas nāves laiku.

7. Viņas dzīvību, iespējams, nebūtu iespēju glābt arī mūsdienās. Lučeni vīle caurdūra Elizabetes ceturto ribu, izraisot iekšēju asiņošanu. Ap viņas sirdi sakrājās liels apjoms šķidruma, un tā, nespējot tikt galā ar spiedienu, pārstāja pukstēt. Ja pie Sisi steigtos reanimācijas brigāde, visticamāk būtu bijis par vēlu, sirds tamponāde parasti izraisa nāvi, ja vien netiek atvērts krūškurvis.

8. Viņas bēru laikā bija plānota vēl viena slepkavība. Sisi bēres norisinājās Vīnē, 1898. gada 17. septembrī. Kodēta telegramma atklāja, ka divi anarhisti šeit ieradušies, cerot nogalināt Neapoles princi. Veiksmīgā kārtā varas iestādēm bija precīzs noziedznieku apraksts, un abi tika arestēti laikus.

Lai arī karaliskajā ģimenē visi sēroja, Lučeni nebija nekādas nožēlas. “Tas ir tikai sākums,” viņš sacīja, beigās gan zaudējot visu. Viņš nekļuva par mocekli, bet leģenda par Sisi ir dzīva vēl šobaltdien.

Viasat History skatītājus aicina intriģējošā ceļojumā kopā ar atzīto vēstures dēkaini Donu Vaildmenu, jaunākajā raidījuma “Pazemes pilsētas” sezonā ceļojot cauri Amerikai, Horvātijai, Meksikai un Turcijai. Raidījuma pirmizrāde kanālā gaidāma 1. augustā, pulksten 21, un šis aizraujošais cikls izgaismos slēptas, nereti aizmirstas pazemes celtnes, kas cilvēces vēsturē spēlējušas būtisku lomu. Raidījumā apvienotas jaunākās tehnoloģijas, piemēram 3D kartēšana un pazemi skenējošs radars, kā arī vēsturiski pētījumi un izzināšana arheoloģisko izrakumu vietās. Vairākās sērijās tiks atklāti pazemes brīnumi, skatītājus aizvedot virtuālā tūrē pa senām katakombām, slepeniem kara laika bunkuriem un plašām pazemes pilsētām, par kuru eksistenci zina vien retais.

Katra sērija piedāvā unikālu skatījumu uz to, kā dažādas civilizācijas izmantoja šīs vietas pazemē – no patvēruma un aizsargāšanās līdz pielūgšanai un apbedīšanai. Vaildmena aktuālākais jautājums būs: “Kas notika šeit?” Jaunākajā – ceturtajā – “Pazemes pilsētu” sezonā Vaildmens skatītājus vedīs neparastā ceļojumā zem zemes, izzinot apslēpto pasauli un atklājot pagātnes noslēpumus. Raidījuma vadītājs dosies dziļi zem senām drupām, meklējot varenās maiju impērijas patieso likteni, un ienirs zem Lielajiem ezeriem applūdušajās alās, lai meklētu pierādījumus par noslēpumainu sabiedrību, kas, iespējams, bija Amerikas pirmie iedzīvotāji. Izmantojot pavisam jaunu kartēšanas tehnoloģiju, Dons atklās nāvējošas un līdz šim neatklātas vietas, kas slēpjas zem Amerikas pilsētām, kā arī atklās īpaši slepenus militāros un valdības tuneļus ar klasificētām tehnoloģijām, kas ļauj uzbūvēt veselas pazemes pilsētas. Turcijā viņš pētīs milzīgas pazemes pilsētas, kurās, iespējams, atradās pirmā civilizācija uz Zemes, un sekos 10 000 acteku pēdām, kuri noslēpumaini pazuda pēc bēgšanas no Meksikas. Tāpat viņš nolaidīsies dziļi templiešu bruņinieku cietoksnī Turcijā, izpētot teoriju, kas šo slepeno biedrību saista ar Amerikas dibinātājiem. Bet, pētot jaunatklātās drupas un alas Horvātijā, atklās patiesu stāstu par milzīgo pirātu karalieni, kas spītēja Romas impērijai.

Katra no astoņām sērijām raidījuma skatītājus aizvedīs atpakaļ laikā, Vaildmenam ar savām vēstures zināšanām un infekciozo zinātkāri atdzīvinot vēsturi. “Pazemes pilsētas” TV ekrānos skatāma ceturtdienās, pulksten 21 – kanālā Viasat History, jau no 1. augusta.

Desmitgadēm ilgi slēptas un nepieejamas, bet, pateicoties Irākas kultūrmantojuma iestādēm, atkal pieejamas starptautiskiem arheologiem – Senās Divupes pilsētas Ninīve, Larsa un Lagaša ļauj ieskatīties, kas tajās palicis pēc 30 gadus ilgušas izlaupīšanas un posta. Pētījuma rezultātus, kuros izmantotas modernākās tehnoloģijas, iespējams noskatīties raidījumā “Jaunatklātā Mezopotāmija”, kas kanālā Viasat History pirmo reizi būs skatāms 12. jūlijā. Šajā rakstā izzināsim faktus par pasaulē pirmajiem kanāliem un pirmo pilsētu rašanos.

Mezopotāmijas jeb Senās Divupes artefakti pirmo reizi tika atklāti 19. gadsimtā. Starp Tigru un Eifratu atrodamas neskaitāmas pilsētiņas, kas ir senākas par seno grieķu, romiešu un ēģiptiešu apmetnēm. Šīs pilsētas uzskatāmas par civilizācijas šūpuli. Tiesa, pēdējo 30 gadu laikā reģionā notikušie neskaitāmie kari šīs pilsētas ne vien izolējušas no ārpasaules, bet arī atstājušas negatīvas iznīcības sekas daļā no tām.

Tādēļ uz vietas tika izsauktas ekspertu komandas, lai atjaunotu un jaunatklātu dārgumus, kas joprojām atrodami šajās arheoloģiskajās vietās. Viena no šīm vietām ir Ninīve – Jaunās Sīrijas impērijas galvaspilsēta, kuras liela daļa joprojām apslēpta zem zemes. Šī apkārtne ir izpostīta ar islāma armijas izraktajām tranšejām, kas raisījušas daudzus postījumus, tomēr dažus no arheologu uzdevumiem padarījušas vieglākus. Vienā no šādām tranšejām tika atrasti simtiem grebtu rakstu, un šī ir pirmā reize kopš 19. gadsimta, kad Ninīvē kas tāds uziets. “Tas bija eiforijas pilns brīdis,” atklāj viens no arhitektiem: “Arheologs var pavadīt mūžu, neatrodot nekādu rakstisku materiālu.” Nu viņi atklājuši simtiem šādu rakstu, un atklājumi ir tiešām unikāli – šie grebumi saturēja nevis administratīvus ierakstus, bet dzejoļus un reliģiskus tekstus. Arhitekti pieļauj, ka apkārtnē esošo ēku drupas varētu būt skriptoriji – kopēšanas iestādes, kur šie teksti grebti uz plāksnēm. Tas ir kas tāds, kas no šī perioda līdz šim nav atrasts.

Izrakumi norisinājušies arī šumeru pilsētā Larsā, kas aizvadīto 30 gadu laikā pamatīgi izlaupīta. Arheologi šajās vietās atraduši daudzas svaigi izraktas bedres, tomēr viņi nepadevās – tā vietā viņi meklēja vēl vairāk dārgumus.  Ilgs laiks nebija nepieciešams, lai izdarītu pārsteidzošu atklājumu – vairākās vietās visā pilsētā izdevās atrast no dedzinātiem ķieģeļiem veidotus kanālus. Pēc vietas kartēšanas izdevās noskaidrot, ka šai 4000 gadus senajai pilsētai tuksneša vidū bijis vesels kanālu tīkls. Pēc atraduma arheologi jokoja, ka atraduši jaunu “Venēciju” – Irākas vidienē. Ūdens uz Larsu tika transportēts no Tigras, kas atradās 60 kilometru attālumā, un senajiem iedzīvotājiem pat izdevās atrast veidu, kā ūdens līmeni pacelt līdz pilsētas augstumam. Vietās, kur viņi saskārās ar nogāzi, tika samazināts kanāla platums, ļaujot ūdenim paātrināties un “pārkāpt” pār šķērsli.

Kanāli tika atrasti arī 5000 gadus senajā Lagašā, kas uzskatāma par vienu no pirmajām pilsētām vēsturē. Savulaik tā bijusi purvu un ūdens zeme, bet gadsimtu laikā mainījusies vide, un cilvēki bijuši spiesti pielāgoties. Pazūdot ūdenim, bija jāmeklē risinājumi, kā to tur nogādāt – zeme bija jānodrošina ar mākslīgiem apūdeņošanas risinājumiem. Eksperti ilgstošu izskatījuši, ka urbanizācija ir mākslīgi apūdeņotas lauksamniecības zemes sekas, un cilvēki apmetušies apkārt šādām vietām, tomēr patiesībā senākās šumeru pilsētas pastāvēja vēl pirms cilvēki iemācījās ūdeni kontrolēt – tas bija tikai nepieciešamības jautājums.

Jaunie atklājumi stāsta par civilizācijas iedīgļiem, un beidzot – pēc 30 gadus ilgušiem kariem – tie no jauna atklājami, sniedzot svaigu ieskatu mūsu pieņēmumos par pirmajām pilsētām uz Zemes!

Eifeļa tornis ir nenoliedzams Francijas troņa dārgums, un tas ir viens no iespaidīgākajiem Francijas tūrisma stūrakmeņiem. Teju 300 miljoni apmeklētāju neatkarīgi no vecuma vai nacionalitātes šo vietu apmeklējuši kopš tā atklāšanas 1889. gadā. Pirms tā uzcelšanas, Eifeļa tornis tika daudzkārt apspriests sabiedrībā. Dokumentālais raidījums “Eifelis. Torņu karš” mūs aizvedīs atpakaļ laikā, lai izzinātu, kā šis ikoniskais monuments nonāca līdz reālām aprisēm.

Eifeļa tornis – Francijas simbols un viens no visvairāk apmeklētājiem tūrisma objektiem pasaulē – varēja arī neieraudzīt dienasgaismu. Ilgāku laiku tas cīnījās ar “Colonne-soleil” – arhitekta Žūla Bourdē iecerēto granīta torni, kura virsotnē atrastos bāka. Cīņā starp izaicinātāju Eifeli un sāncensības favorītu Bourdē robežas nepastāvēja: viņi sacentās komunikācijā, pretinieka projekta nomelnošanā, politikā. Tomēr šajā ego cīņā konfrontācija izkristalizēja tā laika galveno konfliktu.

Bourdē pret Eifeli bija cīņa par mūri pret tēraudu, arhitektu pret inženieri, vēstures mantojuma aizstāvjiem un progresa un industrijas cienītājiem. Tā bija daļa no plašāka stāsta par laikmetu, kurā mutuļoja izgudrojumi, kur tehniskā progresa limiti šķita bezgalīgi. Sacensības par pasaules augstāko torni – “pirmo tūkstoš pēdu (300 metru) torni” – nebūt nebija unikāla franču iegriba, tas bija starptautisks izaicinājums, kurā piedalījās arī briti un amerikāņi, un šī cīņa kļuva vēl izteiktāka pēc Torņa tapšanas.

Atskatoties tā laika notikumos, “Eifelis. Torņu kari” atklās būtiskākos pagrieziena punktus vēsturē, ļaujot mums iepazīt Gustava Eifeļa karjeru un dzīves notikumus, vienlaikus atzīmējot viņa nāves simtgadi, ko pieminēja 2023. gadā. “Eifelis. Torņa kari” pirmizrāde 2. jūlijā, pulksten 22, kanālā Viasat History.

Lai atzīmētu 80. D-dienas gadadienu, jūnijā Viasat History piedāvās īpašu programmu, kurā atgādinās par šo militāro operāciju, kas norisinājās 1944. gada 6. jūnijā. Dokumentālā filma divās daļās “D diena. 80. gadskārta” piedāvās iepriekš neredzētus kadrus krāsās, atgādinot par šo neaizmirstamo dienu, kurā neskaitāmi armijnieki mainīja Otrā pasaules kara ritējumu. Savukārt divu sēriju filma “D diena. Kareivja stāsts” akcentēs stāstus par pirmajiem piekrastē nonākušajiem, viņu bailēm, drosmi un varonību. Šajā rakstā esam apkopojuši interesantus faktus par neaizmirstamo 1944. gada dienu, kas aizsāka Otrā pasaules kara beigas.

1. Eizenhauers draudēja atkāpties

Vien dažus mēnešus pirms D-dienas Sabiedroto spēku komandieris Dvaits Eizenhauers un britu premjerministrs Vinstons Čērčils nebija vienisprātis. Eizenhauers vēlējās Sabiedroto spēku bumbvedējus novirzīt no Vācijas un uzbrukt kritiskajai infrastruktūrai Francijā. Čērčils viņam nepiekrita: viņš bija nobažījies par papildus kaitējumu Francijai. Eizenhauers pat draudēja atkāpties no amata. Beigu beigās Čērčils piekrita viņa plānam un Eizenhauers ieguva panākumiem tik ļoti nepieciešamo apņēmību īstenot šo operāciju.

2. Sākotnēji šo bija paredzēts īstenot dienu ātrāk

D-dienas plānā ļoti būtiska bija laikapstākļu loma. Diennaktī bija nepieciešamas maksimāli daudz gaišas stundas gaisa spēku atbalstam, pilnmēness palīdzēja orientēties kuģiem, savukārt vējam un viļņiem bija jābūt gana stipriem, lai izsēšanās kuģi tiktu maksimāli tuvu klāt pludmalei. Pirms operācijas sākšanas bija nepieciešama vismaz stunda dienasgaismas, lai aizsāktu bombardēšanu. Maijā un jūnijā šiem priekšrakstiem atbilda vien deviņas dienas, un sākotnēji virspavēlnieki vienojās par 5. jūniju. Tiesa, sliktu laikapstākļu dēļ Eizenhauers pēdējā brīdī šo operāciju pārcēla uz 6. jūniju.

3. Kad sākās invāzija, Hitlers bija aizmidzis

Hitlers zināja, ka liela mēroga Sabiedroto spēku invāzija varētu izmainīt kara gaitu, un viņš tam bija gatavojies. Viņš pavēlēja uzbūvēt tā saukto Atlantijas sienu – “necaursitamu” aizsardzības mehānismu līniju, kas stieptos teju 3000 kilometru garumā no Norvēģijas līdz Spānijai. Tiesa, neviens nevarēja sagatavoties tiem mirkļiem, kad uzbrukuma gadījumā viņš vienkārši būtu miegā. Neviens no viņa ģenerāļiem neuzdrošinājās novirzīt papildspēkus bez Hitlera piekrišanas, un neviens neuzdrošinājās viņu arī pamodināt. Tika zaudētas būtiskas stundas, un, kad Hitlers beidzot ap 10 rītā pamodās, un uzzināja jaunumus, viņš nebija nikns – viņš uzskatīja, ka vācieši bez grūtībām atvairīs Sabiedroto uzbrukumu. Ak, kā viņš kļūdījās.

4. Sabiedroto spēki izplatīja viltus ziņas par invāziju

Nebija nekādu iespēju gaidāmo uzbrukumu noslēpt no vācu izlūkiem, tādēļ Sabiedrotie veica vairākas operācijas, lai viņos radītu apjukumu par D-dienas paredzēto laiku un vietu. Viņi nopludināja viltus plānus, uzcēla viltus nometnes un 6. jūnija rītā pat veica bombardēšanu Kalasā, radot ilūziju, ka uzbrukums sāktos šeit. Vācieši uz šo ēsmu uzķērās un Kalasā uzstādīja trīs milzīgus ieročus, kamēr pārējā Francijas piekraste, tostarp arī Normandija, palika mazāk bruņota.

5. Dažas no invāzijas plāna daļām nenoritēja kā cerēts

Sabiedrotie paredzēja intensīvi bombardēt vācu ieroču pozīcijas un iznīcināt svarīgus tiltus un ceļus, lai nepieļautu papildspēku ierašanos. Tāpat iekšzemē tika paredzēts ierasties izpletņlēcējiem, lai uzbrukumu sāktu no sauszemes. Daļēji slikto laikapstākļu dēļ bumbvedējiem neizdevās iznīcināt daudzus svarīgus ieročus, savukārt izpletņlēcēji tika dislocēti tālu no paredzētajām vietām, padarot viņus par ērtiem mērķiem vācu snaiperiem. Spītējot šīm kļūmēm, spēki spēja izlauzties cauri un izdarīt plānoto.

6. Izsēšanās kuģi sākotnēji bija paredzēti purvainām vietām Luiziānā

Kokrūpniecības uzņēmējam Endrjū Higinsam bija problēmas iegūt kokus Luiziānas purvājos – viņa baržas regulāri nonāca uz sēkļiem. Lai no tā izvairītos, viņš radīja laivu ar ārkārtīgi zemu iegrimi un pēc pirmā prototipa radīšanas turpināja dizainu uzlabot. Viņš šo laivas versiju pat centās tirgot, bet lielākoties nevienam tā nebija vajadzīga. Līdz beidzot – viņš ieguva līgumu ar ASV valdību, kas pasūtīja 20 tūkstošus šādu kuģu. Tieši šīs baržas beigu beigās tika izmantotas Normandijā un Eizenhauers reiz Higinsu nosauca par “vīru, kas mums uzvarēja karu”.

7. Kuģu priekšgala rampas kalpoja kā vairogi, ko pēcāk nolaida

Viens no varonīgākajiem operācijas uzdevumiem tika zaldātiem, kam vajadzēja nolaist laivu priekšgala rampas. Šie vīri kalpoja kā dzīvs vairogs, aizsargājot savus kolēģus aizmugurē. Ikviens varēja dzirdēt vācu ieroču skaņas un lodes, sitamies pret laivām tādā intensitātē, it kā kāds rakstītu ar rakstāmmašīnu. “Pirmie septiņi, desmit vīri tika nopļauti gluži kā rudzi,” atceras viens no D-dienu izdzīvojušajiem.

8. Melnādainais lauka mediķis aprūpēja vairāk nekā 200 vīrus

Šrapnelis viņu teju vai nogalināja, tomēr mediķis no afroamerikāņu kaujas vienības Veiverlijs B. Vudsons Juniors spēja pēc izsēšanās uzsliet medicīniskās palīdzības apmetni. Turpmākajās 30 stundās viņš ārstēja traumas un lūzumus, vilka ārā lodes un vienā gadījumā – pat amputēja kāju. Viņa aprūpē nonāca vairāk nekā 200 vīri, un dažus no viņiem viņš arī izglāba no noslīkšanas. Tiesa, viņš par savu ieguldījumu nekad nesaņēma kādu oficiālu atzinību.

9. D-dienas nosaukuma vēsture ir neskaidra

Daudzi lēš, ka “D” vārdā “D-diena” vienkārši nozīmē “diena” – kods, kas izmantots ikkatrā būtiskā militārā operācijā. Citi uzskata, ka tā ir stilistika, līdzīgi kā uzrakstot “S-stunda”. Lai arī vēsture ir neskaidra, šis vārds varētu būt nācis no Eizenhauera, kas savam asistentam teicis šādi: “Ņemiet vērā, ka ikkatrai misijai ūdenī ir “izbraukšanas datums” (“departure date”), un šis varētu būt tas, no kā cēlās termins “D-diena”.

10. Pat Anna Franka uzzināja par uzbrukumu

Slēpjoties Amsterdamā un klausoties slepenu radiostaciju, Anna Franka saņēma ziņas par notikumiem Normandijā. “Mūsos virmo cerības. Tās dod svaigu malku drosmes un padara mūs stiprus,” viņa rakstīja. Viņas slēpšanās vietu diemžēl atrada nacisti, un viņa tika deportēta pirms atbrīvošanas, par kuru viņa tik kvēli sapņoja.

Viasat History jau 1. Jūnijā pulksten 22 piedāvās pirmizrādi raidījumam “Svetlana. Mans tēvs Staļins”. Šī filma skatītājus aizvedīs aizraujošā piedzīvojumā uz Aukstā kara ēru, atklājot stāstu par Josifa Staļina meitu Svetlanu un viņas pārdrošo bēgšanu uz rietumu pasauli 1967. gadā.

“Svetlana. Mans tēvs Staļins” Atklāj Svetlanas personīgos izaicinājumus, varonīgi meklējot veidus, kā izlauzties no sava bēdīgi slavenā tēva Josifa Staļina ēnas. Staļins bija būtiska politiskā figūra 20. gadsimta vēsturē: politiski, sociāli, kulturāli un ekonomiski viņš pārvērta Krievijas būtību no kara plosītas agrāras nācijas par militāru kompleksu, kurā valdīja dzelzs dūre. Tiesa, par Staļina privāto dzīvi parasti ir runāts maz vai nemaz…

Izmantojot aizraujošus vēsturiskos arhīvus, animācijas un personīgo stāstu sajaukumu, šī dokumentālā filma piedāvā spilgtu un dziļi intīmu Svetlanas cīņas attēlojumu un tā būtisko ietekmi uz viņas ģimeni un tā laika politisko vidi. “Svetlana. Mans tēvs Staļins” izgaismo neizpētītu vēstures lappusi, sniedzot iepriekš neredzētu ieskatu tā laika valdošās ģimenes varas, ģimenes dinamikas un individuālās identitātes sarežģījumos vienā no 20. gadsimta nemierīgākajiem periodiem.

Sagatavojieties aizraujošam stāstam par drosmi, dumpošanos un nebeidzamu cīņu par brīvību – “Svetlana. Mans tēvs Staļins” tikai kanālā Viasat History, jau 1. jūnijā, pulksten 22.

Arheologs Zahi Havass un viņa komanda devusies galvu reibinošā ekspedīcijā atrast lielākā seno laiku skolotāja un faraona Džosera pakāpienu piramīdas arhitekta – vezīra Imhotepa – kapu. Šī apbedījuma vieta nav atrasta līdz pat mūsdienām, un tā varētu slēpt pasakainus dārgumus un atklāt vēl neizzinātu informāciju par seno Ēģipti. Veidot izpēti Sakaras nekropolē uz dienvidiem no Kairas, ēģiptologu komanda atklās iespaidīgas kapenes, kas rotātas ar gleznām, zeltītiem sarkofāgiem un noslēpumainām mūmijām.

Imhotepa dzīve risinās tā sauktās Vecās karaļvalsts notikumu fonā, apmēram 27. gadsimtā pirms mūsu ēras. Dzimis Nīlas deltā, viņš kļuva pazīstams kā vezīrs jeb augsta ranga ierēdnis faraonam Džoseram no 3. dinastijas. Viņš tiek slavēts kā Džosera neparastās Sakaras pakāpienu piramīdas arhitekts, radot monumentālu celtni, kas pasaulei parādīja jaunas ēras sākumu Ēģiptes piramīdu celtniecībā. Šī bijību iedvesošā celtne kalpoja ne vien kā karaliskās kapenes, bet arī simbolizēja faraona dievišķo būtību, iemūžinot Imhotepu kā arhitektūras ģēniju.

Skaidrojot Imhotepa darba nozīmīgumu, arheologs Zahi Havass uzsver: “Viņš bija pirmais cilvēks uz Zemes, kurš arhitektūrā izmantoja akmens kolonnas. Džosera pakāpienu piramīda ir lielākā akmens celtne tajā laikā. Gīzā esam atraduši pierādījumus par to, kā uzbūvēta Khufu piramīda. Uzgājām aptuveni 40 centimetru diametrā lielus caurumus, ko ēģiptieši radīja, lai izveidotu precīzu kvadrātveida pamatni. Pēcāk viņi ierakās klintī, lai radītu 9 metru augstus pamatus. Visi akmens būvmateriāli piramīdas struktūras celtniecībai nāca no Gīzas – uz dienvidiem no Lielās jeb Heopsa piramīdas –, bet rampa to transportēšanai tika uzbūvēta dienvidaustrumu stūrī kā pastāvīga struktūra.”

Raidījuma pirmajā sērijā satiksimies ar Zahi Havasu senajā Sakaras nekropolē uz dienvidiem no Kairas. Šeit viņš arheoloģiskos izrakumus veicis vairāku desmitu gadu garumā, un tieši šī vieta viņaprāt ir labākā, kur atrast Imhotepa kapu. Kopā ar savu izcilo komandu, Havass uzgājis apbrīnojami skaistas kapenes un daudzus tajās esošo Ēģiptes mūmiju noslēpumus. Otrajā sērijā iepazīsimies ar arheologa meklējumiem, veicot izrakumus Gisr El-Mudir iežogojumā, kas atrodas pakāpienu piramīdas pakājē. Kopā ar komandu viņš atklās sarkofāgus, kuros atrodas noslēpumainas mūmijas, tostarp tādas, kas rotātas ar zeltu, kā arī tiks uzietas bagātīgi apgleznotas kapenes. Vai šie dārgumi viņu aizvedīs līdz Imhotepam?

“Ēģiptes kapenes. Imhoteps, piramīdu tēvs” pirmizrāde kanālā Viasat History jau svētdien, 26. maijā, pulksten 15.20.

Godalgotā vēsturniece, autore, raidījumu vadītāja un profesore Betanija Hjūza atgriežas Viasat History ar jaunu sezonu savam raidījumam „Dārgumi ar Betaniju Hjūzu“. Raidījuma pirmizrāde 19. aprīlī, pulksten 22 – trešā sezona piedāvās neredzētu piekļuvi jauniem atklājumiem, un Betanija skatītājus aizvedīs neaizmirstamā sešu sēriju piedzīvojumā cauri  cilvēces un civilizācijas vēsturei.

Betanija apmeklēs vienu no pasaulē labāk saglabātajiem romiešu amfiteātriem Bulgārijā, jaunatklātu artefaktu Turcijā un viesosies skaistajos Igaunijas mežus, meklējot sasniegumus inženierzinātnēs, kultūrā un reliģijā, kas raksturoja cilvēku vēlmi cauri kaislei, apņēmībai un sadarbībai tiekties uz augšu.

Trešā sezona būs būtiska, jo Betanija ceļos cauri centrālajai Turcijai, apmeklējot klintīs iecirstas apmetnes un 10 tūkstošus gadu senus tempļus un apmešanās vietas. Tāpat Betanija parādīs jaunu atklājumu – apbrīnojamu 11400 gadus senu akmens plāksni, kurā atrodama iekalta kaila cilvēka cīņa ar uzbrūkošiem kaķiem un bulli. To pavisam nesen atklāja kādā ciema pagrabā, un tas līdz šim nekad nav filmēts demonstrēšanai ekrānos.

Vēlāk Betanija apmeklēs Omānas sultanātu, vietu, kas pilna ar pārsteigumiem un kontrastiem. Azerbaidžānā viņa atgriezīsies pēc jauniem Zīda ceļa piedzīvojumiem, bet uz Albāniju dosies atklāt Adrijas jūras piekrastes noslēpumus. Ceļojot uz ziemeļiem, Betanija nonāks Igaunijā, kur viņa viesosies “Vikingu salā” Sāremā, kur mežos atklās svētu apbedījumu vietu ar pierādījumiem par cilvēku upurēšanu. Kopā ar arheoloģi Mariku Magi Betanija iegūs īpašu iespēju apskatīt 3. gadsimta rotaslietas. Savukārt Igaunijas galvaspilsētā Tallinā Betanija iepazīsies ar stāstu par milzu viduslaiku kuģa vraku, kas uziets pērnajā vasarā. Rietumu pusē viņa izzinās Kihnu salas vēsturi, ko uzskata par pēdējo Eiropas matriarhātu. Mare Matas, kas savu dzīvi veltījusi Kihnu kultūras saglabāšanai, Betaniju iepazīstinās ar viņu folkloru un paražām, kā arī ļaus iepazīt salas sievietes un viņu unikālās tradīcijas.

Betanijas episkie ceļojumi noslēgsies Bulgārijā, kur viņa atklās kulturālu mozaīku, kas vēsta par unikālu vēsturi. Varnā pie Melnās jūras viņa izzinās 6000 gadu senu zelta dārglietu, atklājot, kā dzīvoja ļaudis, kas veidoja vienu no Eiropas pirmajām kultūrām. Ar unikālu piekļuvi Betanija dosies uz UNESCO pasaules mantojuma vietu, kurā īpašā klimatā tiek uzglabāts 2300 gadu sens sarkofāgs ar neskartām un krāšņām freskām. Kosti ciemā skatītājiem būs iespēja izbaudīt uguns rituālu, un būt aculieciniekiem kā pomaku komūna krāso savu sievu sejas. Betanija būs pārsteigta, cik daudzas no šīm paražām joprojām ir Bulgārijas ikdiena. Pazudušajā grieķu apmetnē Heraclea Sintica viņa atradis pavedienus par pilsētas svētnīcām, veikaliem, rātsnama, bazilikas un senās dievietes Nemesis svētnīcu. Betanija pabeigs savu ceļojumu pie Buzludžas pieminekļa – komunistu relikvijas, kas atspoguļo spriedzi starp sāpēm, ko rada pagātnes atcerēšanās, un briesmām aizmirst par pagātnes mācībām.

Jaunā sezona raidījumam “Dārgumi ar Betaniju Hjūzu” noteikti ir jāredz kā eklektisks ceļošanas piedzīvojums. Raidījuma pirmizrāde ekskluzīvi kanālā Viasat History no 19. aprīļa piektdienās, pulksten 22!

Daži tic, ka Otrajā pasaules karā ebreji savā nāvē devās kā aitas uz nokaušanu. Tomēr tas nevar būt cik vien tālu no patiesības iespējams. Dažādos geto norisinājās sacelšanās, ieslodzītie dumpojās nāves nometnēs un pretošanās cīnītāji apvienojās mežos. “Pretestība. Tie, kas nepadevās” ir jauns raidījums, kas kanālā Viasat History būs skatāms sestdien 20. aprīlī, pulksten 22, un skatītājus iepazīstinās ar dumpjiem, sagraujot mītu par ebreju pasivitāti. Šajā rakstā ieskatīsimies, kā ebreji stājās pretī nacistiem.

Pretošanās bez ieročiem

No 1939. gada Eiropas austrumos tika izveidoti apmēram 1200 geto, kur simti tūkstoši ebreju tika sadzīti ieslodzījumā. Cilvēkiem, kas šeit dzīvoja, nebija ieroču, un, ja arī viņi atrada veidu, kā uzbrukt nacistiem, viņi par to tika smagi sodīti. Tiesa, ebreji pretojās, atverot nelegālas skolas un bibliotēkas, veidojot korus un pat teatrālas komūnas. Viņi dokumentēja nacistu kara noziegumus un veicināja augstu kulturālās aktivitātes modeli.

Šī pretošanās bez ieročiem tika saukta par Amidahu – stāvēšanu pretī agresoram, saglabājot ebreju identitāti un cilvēcību. Tomēr šī klusā pretošanās taktika tika izbeigta, kad vācieši ebrejus sāka deportēt uz nāves nometnēm. Kad viņi apjauta, ka nacistu vispārākais mērķis bija iznīcināt visus ebrejus, viņi sāka plānot bruņotas pretošanās kustības. “Ir labāk krist kā brīvam cīnītājam nekā dzīvot slepkavu pakļautībā,” ieslodzītie rakstīja paziņojumā.

Pretošanās mežos

Apmēram 30 tūkstoši ebreju cīnījās Eiropas mežos, medījot nacistus un palīdzot citiem ebrejiem izbēgt. Kad nacisti sāka likvidēt geto, daudzi ebreji aizbēga mežā, kļuva par pretošanās cīnītājiem un iespēju robežās pievienojās partizāniem. Ne visas partizānu grupas ebrejus sagaidīja atplestām rokām, tādēļ viņi veidoja paši savas vienības – piemēram, Atriebēju grupu, kas slēpās Rudnicku mežā Lietuvā un ļāva tai pievienoties arī sievietēm.

Viņi bija ļoti efektīvi – šajās grupās viņi nogalināja neskaitāmus ienaidnieku pārstāvjus, iznīcināja tiltus un dzelzceļa sliedes, kas pārvadāja nacistu spēkus. Citas vienības savas pūles veltīja dzīvību glābšanai – partizānu grupa Naliboki mežos pamanījās apvienot 1200 ebreju lielu grupu, kas izdzīvoja, lai pieredzētu kara beigas. Viņi bija laimīgie, jo vienlaikus miljoniem ebreju tika nosūtīti uz nāves nometnēm, no kurām atgriezās vien retais.

Pretošanās nometnēs

Daudziem varētu būt jautājumi, kādēļ cilvēki pēc nonākšanas nāves nometnēs nesāka pretoties saviem sagūstītājiem, kas bija absolūtā mazākumā. Mēs zinām par septiņiem dumpīgiem grupējumiem, sešus no kuriem vadīja ebreji. Viņi darīja visu, lai izglābtu ieslodzītos pat labi apsargātās nometnēs. Šīs rīcības allaž tika sodītas ar nāvi. Tiesa, ir daudz stāstu par palīdzību un drosmi stāties pretī nāves briesmām.

Aušvicā-Birkenau ebreju kurjers Bela Kazana izglāba vairākas ungāru meitenes no krematorijas, izvedot viņas zem žoga no sieviešu nometnes. Jaunas sievietes piegādāja šaujampulveri ebreju aktivitātēm Aušvicas nometnē 1944. gada 7. oktobrī. Četrus no šiem dumpiniekiem par sodu pakāra, bet nekad netika atklāti līdzzinātāju vārdi. Viena no lielākajiem Aušvicas dumpjiem laikā cietumnieki pamanījās iznīcināt gāzes kameru un krematoriju – tā bija misija, kas izglāba daudzu dzīvības.

Vien daži izdzīvoja holokaustā un vēl mazākam ļaužu skaitam bija iespēja izstāstīt izmisīgās rīcības, ko ebreji veica. Kā raidījuma “Pretestība. Tie, kas nepadevās” režisore un producente Paula S. Apsela atklāja savā vēstījumā: “Šodien, teju astoņdesmit gadus pēc holokausta, šis stāsts vidusmēra sabiedrībai nav zināms. Bez tā mūsu izpratne par genocīdu, kas iznīcināja divas trešdaļas Eiropas ebreju, nav pilnīgs, sniedzot iespēju rasties jaunam antisemītisma, naida un holokausta nolieguma vilnim.”

Kā daļa no veltījuma sievietēm martā gaidāmajai Starptautiskajai sieviešu dienai kanālā Viasat History būs skatāms raidījums “Otrais pasaules karš – sievietes frontē”, kura pirmizrāde paredzēta pirmdien, 18. martā, pulksten 22. Šajā revolucionārajā raidījumā atklāsim neparastus un bieži vien neizklāstītus stāstus par sieviešu varonību un drosmi Otrā pasaules kara laikā. Izceļot sieviešu izturību un varonību, raidījumā ietverti arhīvu kadri, piedāvājot smeldzīgu ieskatu to cilvēku dzīvēs, kuri cīnījās un nesa upurus Otrajā pasaules karā.

No bumbvedēju kabīnēm līdz ienaidnieku frontes līnijām šīs sievietes pārkāpa ierastās sabiedrības normas un sagrāva stereotipus. Trīs sēriju gaitā lidosim līdzās bezbailīgām pilotēm, kuras navigēja bīstamajās debesīs, piegādājot tik nepieciešamos produktus un spiegojot, vienlaikus saskaroties ar nerimstošu apšaudi no ienaidniekiem. Dosimies kopā ar žurnālistēm slepenās misijās, kas nonāca dziļi okupētajās teritorijās, riskējot ar dzīvībām, lai atklātu patiesību un radītu pretošanās kustības. Pieredzēsim partizānus un viņu drosmi, sabotējot svarīgas operācijas un izjaucot ienaidnieka plānus, sniedzot būtisku atbalstu brīvībai. Kā arī atklāsim viltīgu spiegu noslēpumus, kas iefiltrējās ienaidnieku rindās, atšifrēja kodus un nodrošināja kritiskus izlūkošanas datus, mainot kauju gaitu.

Izaicinot pieņemtās sabiedrības normas un pārvarot aizspriedumus, bieži vien pārspējot savus kolēģus, šīs drosmīgās sievietes virzījās uz priekšu, ar savu ievērojamo drosmi un apņēmību veidojot vēstures gaitu. “Otrais pasaules karš – sievietes frontē” ir veltījums šo sieviešu spēkam un izturībai, norādot uz viņu nelokāmo uzticību savām valstīm un to mērķiem vienā no smagākajiem vēstures periodiem.

Ar pirmizrādi kanālā Viasat History pirmdien, 18. martā, pulksten 22, “Otrais pasaules karš – sievietes frontē” ir kas vairāk par vienkāršu vēstures liecību. Tas ir spēcīgs vēstījums cilvēces garam, pārrakstīts to sieviešu acīm, kas piedzīvoja šo periodu.

Jāatzīmē, ka Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanai piektdien, 8. martā, Viasat History pārraidīs trīs aizraujošus raidījumus, kas veltīti ietekmīgām sievietēm pasaules vēsturē. Šajā sumināšanā varēs noskatīties raidījumu “Karalienes, kas mainīja pasauli”, kas sešās sērijās iepazīstinās ar valdniecēm, kas atstāja neizdzēšamas pēdas, pārspējot savu vīriešu kolēģu sasniegumus. Tāpat četrās sērijās raidījumā “Kleopatras noslēpumainās kapenes” iepazīstināsim ar arheologu intriģējošo ceļojumu, kurā atklās jaunumus par Kleopatras pēdējās atdusas vietas noslēpumiem. Savukārt “Senās Ēģiptes karalienes” trīs sērijās atšķetinās vēstures slāņus, atklājot trīs Senās Ēģiptes harizmātiskāko sieviešu monarhu dzīvi. Šī īpašā Sieviešu dienas programma gaismā cels spēcīgas un ietekmīgas sievietes, kas veidojušas vēstures likteņus.

“Mīti: cilvēces lielākās mīklas” atgriežas ar trešo sezonu – kanālā Viasat History ceturtdien, 14. martā, pulksten 22. Raidījums atklās jaunus mītus, kas mūs mulsinājuši tūkstošiem gadu. Ja nu stāsti par šiem fenomeniem ir kas vairāk par iztēli? No bībeliskiem stāstiem līdz mūsdienu mītiem – jaunā sezona iepazīstinās ar noslēpumiem, kas saistīti ar pazudušām ciltīm Izraēlā, Eldorado un Kloepoatru, vienlaikus neaizmirstot arī sniega cilvēku, raganu un pat zombiju leģendas. Šajā rakstā ieskatīsimies patiesībā un melos par vienu no slavenākajiem šausmu filmu tēliem: dzīvajiem miroņiem.

Ikviens noteikti būs dzirdējis par zombijiem, pa pusei mirušām, pusdzīvām radībām, kas kādreiz bijuši cilvēki, bet tagad ir izsalkuši pēc cilvēka miesas. Vienīgais veids, kā viņus apturēt, esot liktenīgs šāviens galvā. Ja zombijs dzīvo sakož, tā ir nolemtība – arī sakostais drīz kļūs par zombiju. Tik neskaitāmas filmas un seriāli ir uzņemti par zombijiem un ar viņiem saistīto apokalipsi, taču – vai eksistē kāds patiesības stariņš šajās leģendās par dzīvajiem miroņiem, kas uzbrūk baros?

Tiek teikts, ka līdz pat šai dienai īsti zombiji atrodami Haiti. Ikdienā tur valda ticība maģijai un gariem, un šajā valstī pat pastāv reāli likumi pret zombēšanu. Stāsti par zombijiem atrodami arī liecībās no 17. gadsimta. No Āfrikas rietumiem atvestie vergi līdzi atnesa savas tradīcijas un jaunajā pasaulē tās apvienoja ar kristīgajām pārliecībām, radot tā saukto vudū maģiju – zombiju mīta šūpuli.

1928. gadā amerikāņu žurnālists Viljams Sībruks devās uz Haiti, lai pētītu vudū kultu. Ziņojumos viņš apgalvoja, ka cilvēki augšāmcelti no mirušajiem; tie bija bezdvēseles cilvēki, apveltīti ar mehānisku līdzību dzīvībai. Mirušajam ķermenim likts staigāt un rīkoties, it kā tas būtu dzīvs. Tā bija pirmā zombija definīcija angļu valodā. Sībruks rakstīja, ka šie zombiji strādāja plantācijās – kā strādnieki bez dvēseles. Viņš pat uzstāja, ka trīs no viņiem saticis klātienē, viņus raksturojot kā nedabiskas un dīvainas būtnes. Viņi esot plosījušies kā brutāli automāti, un viņu acis bijušas kā mirušajam.

Tiesa – Sībruks bija alkoholiķis, kurš mēdza jaukt fantāziju ar realitāti. Bet vai tiešām ir iespējams izmantot vudū maģiju, lai cilvēkus pārvērstu par zombijiem? Haiti vudū praksē dvēsele sastāv no divām daļām, jeb diviem labiem eņģeļiem. Viens pārstāv mūsu gribasspēku, bet otrs – zemapziņu. Zombēšanas procesā vudū priesteris bokors nozog apzināto dvēseles daļu, upuri padarot bezspēcīgu. Tā upuris kļūst par zombiju – ķermenis ar enerģiju kustēties, bet bez brīvas gribas. Tas kļūst par ideālu strādnieku un perfektu vergu. Vai šie zombiju stāsti varētu būt alegorija par gadsimtiem ilgo verdzību, kas Haiti bija īpaši nežēlīga? Dažos gadījumos paši “zombiji” skaidrojuši šo procesu un savu nonākšanu neapskaužamajā situācijā. Mīti un leģendas sakņojas cilvēka vēlmē sniegt skaidrojumu lietām, kuras grūti saprast.

Ir arī citas teorijas par cilvēkiem-zombijiem. Dažos gadījumos zombētā persona cietusi no epilepsijas lēkmēm, un to izraidīt varēja arī saņemtās zāles. Citkārt gadījumi saistīti ar noslēpumainu vielu – sava veida indi -, kas cilvēkus novedusi līdz nāvei līdzīgam stāvoklim. Nervu indi tetradotoksīnu iegūst no puffera zivs – izplatītas sugas Karību jūrā –, un tā var ietekmēt muskuļus un izraisīt paralīzi, vienlaikus saglabājot sirdsdarbību. Šādas indes iedarbības rezultātā cietušais vairs nevar pakustēties, un ir ar ļoti vāju sirdsdarbību. Upuris izskatās miris, un tiek apglabāts, bet pēc blakņu izzušanas atkal iespējams kustēties, un var mēģināt izrakties no zārka. Saindēšanās ar tetradotoksīnu var izskaidro arī apātisko stāvokli, kādā atrodas šie iespējamie zombiji.

Rezumējot par zombijiem – ir skaidrojumi, mīti un teorijas. Filmas mēdz izvairīties no skaidrojuma, kā cilvēki var atgriezties no mirušajiem: tās vienkārši šīs leģendas izmanto, lai pastāstītu stāstus, kas brīdina mūs sagatavoties negaidītajam. Līdz tam zombiji joprojām ir viena no “Cilvēces lielākajām mīklām”.

Februārī kanāls Viasat History piedāvā jaunu raidījumu par arheoloģiju, iepazīstinot ar dažiem no Senās Ēģiptes lielākajiem noslēpumiem. Centīsimies atklāt apbrīnojamos noslēpumus, ko slēpj nemarķēti sarkofāgi, neparasti apbedījumi, līdz nepazīšanai izkropļotas mūmijas un daudz kas cits.

Eksperti mēģinās atrast Senās Ēģiptes varenākās karalienes pazudušo mūmiju – faraona Hatšepsutas atdusas vietu. Hatšepsuta tika izdzēsta no vēstures rakstiem īsi pēc viņas noslēpumainās nāves, esot valdīšanas zenītā. Vai viņas ķermeņa atrašana varētu sniegt ieskatu nonāvēšanas iemeslos?

Vadošie ēģiptologi meklē patiesību, ko slēpj 3000 gadus sena kliedzošā mūmija. Viņa seja iebalzamēta, paliekot mūžīgā kliedzienā, it kā viņa ciešanām šajā pasaulē būtu jāseko arī pēcnāves dzīvē. Kas bija šis senais kungs? Un kā dēļ viņa mūmija tika veidota tā, it kā tā piederētos šausmu filmām?

Tāpat raidījumu ciklā iepazīsimies ar faraona Rameses V dzīvi un nāvi. Viņa mūmija izskatās mierpilna, tomēr viņš bija karalis laikā, kad Senā Ēģipte bruka. Ir atrasti pierādījumi par tīšām brūcēm uz viņa ķermeņa, kas liecina par vardarbīgu nāvi. Kurš bija slepkava? Vai viņa izteikti rētainā seja liek domāt, ka viņš kļuva par mēra upuri?

Uzzināsim, vai ekspozīcija no muzeja Niagāras ūdenskritumā patiešām ir sen pazudis faraons no Ēģiptes ikoniskākās dinastijas. Vadošo ēģiptologu un zinātnieku komanda atkārtoti pārbaudīs pierādījumus, izzinot, kā leģendārā karaļa ķermenis nokļuva otrā pasaules malā. Tagad, pateicoties eksperta nojautai, viņa ķermeni beidzot varēs atgriezt mājās Ēģiptē.

Viena no zināmākajām ēģiptoloģēm šajā raidījumā ir Dr. Rebeka Bredšova – godalgotā pētniece un žurnāliste, kas koncentrējas uz Tuvo Austrumu un Āfrikas konfliktiem un kultūrām. Viņas daudzveidīgie darbi ir bijuši skatāmi arī kanālos BBC, Al Jazeera, PBS un Channel 5. Savukārt profesore Salima Ikrama ir Pakistānas ēģiptoloģijas zinātniece Kairā, daudzu Ēģiptes arheoloģisko projektu dalībniece un vairāku grāmatu par Ēģiptes arheoloģiju autore. Raidījumā piedalās arī rakstnieks un žurnālists Dr. Kriss Nauntons, Ēģiptes “arheoloģijas tēvs” Flinderss Petrijs un doktors Bobs Bjanki – amerikāņu autors, mācībspēks, televīzijas personība un starptautiskās ēģiptologu asociācijas biedrs.

Jaunais un aizraujošais stāsts “Viss par mūmijām” – kanālā Viasat History, no 20. februāra otrdienās, pulksten 22.

Sagatavojieties pārsteigumiem, vēsturei atklājot tās visrūpīgāk glabātos noslēpumus pavisam jaunā sešu sēriju raidījumā “Slepenie ieroči. 2. pasaules karš”, kura pirmizrāde kanālā Viasat History gaidāma 5. februārī, pulksten 22. Šajā aizraujošajā izpētē iedziļināsimies kara laika inovācijās, no galvu reibinošiem tankiem ēku izmērā līdz baložu vadītām raķetēm un lidmašīnu bāzeskuģiem no ledus.

Otrais pasaules karš nebija vien brutāla spēka karš: to veidoja arī pārdroši jaunievedumi, kuros nācijas tiecās pēc savu limitu robežas, attīstot tehnoloģijas un izmisīgi cenšoties uzvarēt. Viasat History jaunais raidījums “Slepenie ieroči. 2. pasaules karš” atver tumšākos kambarus, katrā sērijā skatītāju aizvedot intriģējošā atklājumu ceļojumā, stāstot par jaunievedumiem, kas lieliski raksturoja industriālo izpēti, tiekšanos pēc inovācijām un atjautību.

Pirmā sērija – “Ieroči”  – pēta izgudrojumu aizsākumus, jo nepieciešamība pēc bruņošanās bija vēl kā nekad. No pasaulē pirmās granātas ar raķešu dzinēju līdz triecienšautenēm un fantastiskām koncepcijām, piemēram japāņu “Death Ray” un vācu “Sun Gun”. Esiet aculiecinieki ambicioziem dizainu paraugiem, kas noklīda no vispārākajām fantāzijām un atklāja slepeno ieroču absurda vislielākās izstrādes muļķības un kļūdas.

Otrajā sērijā – “Bruņas” – uzziniet par būtiskām pārmaiņām tanku karā. No ikoniskiem un zināmiem dizainiem kā T-34 līdz mīklainiem projektiem, piemēram Kugelpanzer. Iepazīstieties ar tankiem gaisā, milzu izmēra tankiem kā Panzer VII Maus un iztēles brīvības rosinātiem konceptiem kā Landkreuzer P.1000 “Ratte”, kas kara laika fantāziju aizveda līdz nepieredzētiem augstumiem.

“Slepenie gaisa ieroči” ir trešās sērijas epicentrā, atklājot cīņu par valdīšanu gaisā, arsenālā ieviešot jaunākās tehnoloģijas – tostarp pirmos reaktīvos iznīcinātājus kā Messerschmitt Me 262, tālās darbības bumbvedējus un eksperimentālus dizainus, kas iedvesmoja arī nākotnes ceļojumus kosmosā. No ikoniskiem gaisa kuģiem līdz pēdējās cerības risinājumiem, atklājiet daudzpusīgo ainavu, kas bija vērojama kara laika aviācijas attīstībā.

Ceturtajā sērijā piedāvājam ienirt tematā ”Slepenie ieroči jūrā”un atklāt, kā jūras kaujas mainīja vēsturi – no revolucionārām zemūdeņu tehnoloģijām, tostarp ASV krastus sasniegt spējošajai I400s līdz tehnoloģiski attīstītām ieroču sistēmām un inženieru triumfiem kā Mullberija ostām, kas mainīja kara gaitu. Atklājiet realitāti un fantāziju, tostarp stāstu par milzīgiem, no ledus veidotiem lidmašīnu bāzeskuģiem.

Piektā sērija sola eksplozīvu pieredzi – “Bumbas” – atklājot stratēģijas un tehnoloģijas, kas bija paredzētas, lai radītu haosu no tālienes. No unikāliem inženieru risinājumiem līdz bezpilota ieročiem, izziniet evolūciju no savdabīgiem atklājumiem līdz vitāli svarīgiem jaunievedumiem, tostarp pirmajai spārnotajai raķetei un pasauli izmainošajiem atomieročiem, kas raksturoja šo laiku.

Sestajā un pēdējā sērijā ”Noslēpumainība” uzziniet par spiegošanas un izlūku būtisko lomu militārajos panākumos. Paceliet noslēpumainības plīvuru un iepazīstiet elegantas šifrēšanas ierīces un koda uzlaušanas datorus. Atklājiet slepenos šaujamieročus, piemēram kluso Welrod pistoli un maskētus ieročus cimdos. Iepazīstieties ar būtisko šifru uzlaušanas iekārtu, tostarp Enigma un Bombe, lomu, un iepazīstieties, kā Holivudas maģija palīdzēja nomaskēt veselas rūpnīcas.

”Slepenie ieroči. 2. pasaules karš” ir aizraujošs dokumentālais seriāls sešās daļās, kas atklāj neizstāstīto par inovatīviem ieročiem Otrajā pasaules karā. Iepazīstiet kara laika inženierzinātni un radošumu, kas veidoja mūsdienu pasauli – kanālā Viasat History ar pirmizrādi 5. februārī!

Raidījuma “Miroņa lāsts. Zudušais spāņu zelts”  jaunā sezona kanālā Viasat History būs skatāma no 18. janvāra pulksten 22. Tajā spēkus apvienos bijušais MMA cīkstonis un pētnieks, pamatiedzīvotāju pētnieks un leģendu mednieks, mēģinot beidzot atrisināt noslēpumus par Slumaha zudušo zelta raktuvi. No retiem avotiem un dārgumu kartēm līdz slepenām vēstulēm – viņi meklēs kriptiskus pavedienus, meklējot patiesību un varbūt – tikai varbūt – atrodot pazudušo zeltu. Bet kāda īsti ir Slumaha mistērija?

Ir teikts, ka kaut kur Britu Kolumbijas kalnos Kanādā – Pitleikā – meklējams zelts, kura vērtība ir miljardos dolāru. Šis stāsts ir par bagātību, kas nav iedomājama cilvēka iztēlē, un tas nodots no paaudzes paaudzē. 150 gadus senā leģenda vēsta, ka kalnos meklējama ieleja, kas noklāta ar zeltu – tā ir nostāstiem apvītā Slumaha zelta atradne.

Kas bija šis Slumahs? Par viņu vēsta gan fakti, gan folklora. Leģenda aizsākās 1800. gadu nogalē, kad vietējais iedzīvotājs, ko daudzi pazina kā Slumahu, tika apsūdzēts slepkavībā. Viņš tika pakārts Ņuvestminsterā, Britu Kolumbijā. Neilgi pēc viņa nāves sāka virmot baumas, ka Slumahs tika atradis zeltu kalnos pie Pitleikas. Par pierādījumu viņš mājup pārnesa zelta tīrradņus no kādas nezināmas vietas, un par viņiem stāstīja vietējos bāros. Vienlaikus viņš solīja lāstu ikkatram, kas mēģinās šīs atradnes meklēt. Un lāsts strādāja – neviens raktuves nemēģināja meklēt, bet meklēšanas gadījumā zelts tā arī netika atrasts. Un, pat ja izdotos zeltu atrast, ceļu ārpus kalniem uz mājām vairs neatrastu.

Pierādījumu, kas šo stāstu papildinātu, trūkst, tomēr tas nav traucējis neskaitāmiem avantūristiem ierasties reģionā, un meklēt bagātības. 1930. gados simtiem zelta meklētāji devās uz Pitleiku, meklējot šo vietu, un daudzi no viņiem te arī nomira. Tikmēr citi uzstāja, ka viņi zeltu atraduši. Piemēram, 1970. gados dēkainis Stu Brauns ziņoja, ka viņš uzgājis strautu, kas pilns ar zelta tīrradņiem, bet viņam nekad vairs neizdevās šajā vietā nokļūt atkārtoti.

Desmit gadus pēc Slumaha nāves Aļaskas zeltracis Valters Džeksons paziņoja, ka atradis raktuves. Un viņš varēja izstāstīt šo stāstu, vai vismaz tā daļu. Pēc atgriešanās viņš kļuva neglābjami slims. Pirms savas nāves viņš draugam uzrakstīja vēstuli, minot atraduma atrašanās vietu. Šajā vēstulē viņš skaidroja, ka atradnes bijušas noklātas ar dzeltenu zeltu. Viņš savācis tūkstošiem zelta gabaliņu, dažus no tiem pat valrieksta izmērā. Savā vēstulē viņš norādīja, ka daļu no zelta apracis zem telts formas akmens, uz kura izdarīta atzīme. Šis akmens, protams, netika atrasts.

Daži apzvēr, ka zelta atradņu stāsts bija blefs. Vietējais vēsturnieks Freds Bračess lēš, ka leģendu par zeltu radījuši Pitleikas vietējie, tā piesaistot dēkaiņu uzmanību un veicinot ienākumus un darbu vietējiem ļaudīm. To varētu uzskatīt par atjautīgu reklāmas kampaņu. Tirgoņi tūkstošiem atbraukušo zelta meklētāju piedāvāja dārgumu kartes, kuras pārdeva par 12,5 dolāriem. Nevienam nekad neizdevās atrast uz kartēm atzīmēto X punktu.

Tomēr pat šodien ir cilvēki, kas meklē pazudušās atradnes. Viņi dalās ar savām ceļojumu reportāžām un tiešsaistē viens otram skaidro pavedienus. Šis ekspedīcijas vairs pat īsti nav par zeltu. “Miroņa lāsts. Zudušais spāņu zelts” komandas loceklis Adams Palmers, piemēram, veltījis 10 gadus šai leģendai. Aizvadīto desmitgadi viņš ik vasaru veltījis nedēļas, pārmeklējot Pitleikas kalnus. Viņam šis stāsts saistās ar aizrautību, meklējot nezināmo un risinot gadsimtu senu noslēpumu. “Ja kāds atradīs šo zeltu, viņš būs varonis neskaitāmiem cilvēkiem, kas to meklējuši gadiem,” tā viņš. Raidījumā “Miroņa lāsts. Zudušais spāņu zelts” viņš pievienosies citiem pārliecinātiem dārgumu medniekiem, lai beidzot atrastu zudušu Slumaha zeltu – tikai kanālā Viasat History!

Šajā svētku sezonā kopā ar kanālu Viasat History atklājiet senās pasaules noslēpumus. Kanālā Ziemassvētkos gaidāmas divas pirmizrādes. Ceļojiet atpakaļ laikā un izziniet iedvesmojošo Abu Simbel – Nīlas gigantus ‘, kur statujas sargā Ēģiptes pagātnes noslēpumus. Pēcāk ieslīgstiet vēsturiskā laika sprīdī, iepazīstoties ar Gīzas piramīdām – klasisku brīnumu, kas uz mūsu planētas stāvējis jau 4500 gadus.

Abu Simbelas tempļi – brīnums, ko kalnā uzbūvēja karalis Ramzess Lielais

Pirmais no Viasat History Ziemassvētku gardumiem ar pirmizrādi 25. decembrī, pulksten 14.15, būs “Abu Simbela. Nīlas milzeņi”. Šis raidījums izzinās Abu Simbelas tempļu vēsturi, kas no jauna atklāta 19. gadsimta sākumā. Ievērojamā vieta atrodama Ēģiptes dienvidu daļā, un tajā ir divi milzīgi akmens tempļi, kas grebti kalnu grēdā faraona Ramzesa Lielā valdīšanas laikā 13. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Liela tempļa, kas veltīts pašam faraonam, pakājē meklējamas četras iespaidīga izmēra statujas, katra no tām ap 20 metrus augsta. Templis izvietots tā, ka katru gadu 22. februārī un 22. oktobrī (Ramzesa dzimšanas un kronēšanas dienās) austošā saule iespīdēja tempļa iekšējā svētnīcā un izgaismoja statujas dziļajā galā. Otrs, mazākais, templis veltīts faraona karalienei Nefertari, un ievērojams ar to, ka tā interjera dekorācijas ir saglabājušās apbrīnojami labi, nereti to saucot par vienu no skaistākajiem tempļiem Ēģiptē.

1960. gados dambja būvniecība būtiski apdraudēja daudzas senās vietas Nīlas ielejas augštecē. Potenciālā divu tempļu pazušana zem 60 metriem ūdens būtu bijusi katastrofāla. Tiesa, iepriekš vēsturē nepieredzēta starptautiska sadarbība ļāva pārvietot ārkārtīgi smagās struktūras, izglābjot templi no iznīcības. Līdz pat šai dienai šī vieta turpina aizraut un apvārdot apmeklētājus. Ik gadu arheoloģisko vietu apmeklē simtiem tūkstošu apmeklētāju.

•          Kā šīs milzīgās struktūras tika atklātas?

•          Kas tās uzbūvēja un kādam mērķim?

•          Kā tās izskatījās pēc pabeigšanas pirms vairāk nekā 3000 gadiem?

Šie un daudzi citi jautājumi tiks uzdoti, lai mūsu ekspertu, zinātnieku un grafisko dizaineru komandas Ziemassvētku pirmizrādē censtos uz tiem atbildēt!

Gīzas piramīdu noslēpumi

Otrs Ziemassvētku speciālizlaidums kanālā Viasat History būs skatāms 26. decembrī, pulksten 13.15, un tas būs “Gīzas piramīda. Ceļā uz zvaigznēm” – dokumentāls stāsts par Ēģiptes Gīzas plašumiem un vietu, kurā meklējamas pasaulē vienas no fascinējošākajām būvēm.

Pat šodien ēģiptologi turpina smagi strādāt, mēģinot atklāt noslēpumus, kas saistīti ar šiem, pirms vairāk nekā 4500 gadiem būvētajiem akmens milžiem. Lielākā no trīs piramīdām ir Heopsa piramīda, kas vairāk nekā 3800 gadu garumā bija augstākā celtne pasaulē, sniedzoties 146,6 metru augstumā. Tomēr mūsdienās šī būve zaudējusi sākotnējo augstumu līdz ar dažu akmens flīžu sabojāšanos. Pārējās kompleksa piramīdas veltītas faraoniem Hefrenam un Menkaure.

Piramīdu būvniecība paģērēja ārkārtīgi precīzu inženierzinātni. Lielā piramīda ir apbrīnojami precīzi novietota saskaņā ar kompasu, un tās malas teju perfekti vērstas pret ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Precīzas metodes un darba pieeja piramīdu būvniecībā joprojām ir debašu vērts jautājums ēģiptologu aprindās. Daži tic, ka tas bija milzu pūlis ar organizētu un prasmīgu darbaļaužu masu, kamēr citi uzstāj, ka tie bijuši gadījuma strādnieki, kas galvenokārt cēla šīs ēkas. Tomēr – vai Heopsa, Hefrena un Menkaures piramīdu būvnieki iedvesmojās no pasaules viņiem apkārt, dabas, saules vai varbūt pat zvaigznēm?

Šī dokumentālā filma izzinās dažādas teorijas un jaunākos pētījumus arheoloģijā un ēģiptoloģijā, astronomijā un astrofizikā, mēģinot atšifrēt seno ēģiptiešu noslēpumus, ko slēpj Gīzas piramīdu komplekss. Centīsimies noskaidrot vai tiešām ik sīkums ir bijis ar savu jēgu, un vai tiešām šīs trīs piramīdas ir vistiešākajā mērā saistītas ar visumu.

Svētku sezonā Viasat History atklās mīklainus stāstus par ikoniskiem pieminekļiem un izzinās faraonu vēstures peripetijas. Divi aizraujoši dokumentālie stāsti 25. un 26. decembrī – pulksten 13.15!

Ilgstoši viņas uzskatītas blāvu fonu vīriešu dominētā pasaulē, tomēr dažas karalienes vēsturē spēja nest ievērojamu varu. “Karalienes, kas mainīja pasauli” ir jauns raidījums sešās daļās, kas kanālā Viasat History debitēs 12. decembrī pulksten 22, un pastāstīs par sešām no viņām. Raidījumā izzinās iemeslus, kas vadīja šīs sievietes, un noskaidros, kā viņas ieguva savu varu valdīšanas periodā. Šajā rakstā atklāsim fascinējošus faktus par šīm sešām karalienēm.

1. Elizabetei I Tjudorai bija garderobe ar vairāk nekā 3000 priekšmetiem. Anglijas karaliene, kas valdīja vairāk nekā 45 gadu garumā 16. gadsimtā gadā tērēja aptuveni 10 tūkstošus mārciņu uz apģērbu. Tas bija apbrīnojams naudas apjoms, tomēr saskaņā ar viņas finanšu palīgiem, “viņas majestātes drānas bija karaliskas, ne pārlieku dārgas, ne pārlieku  ārišķīgas”. Elizabetei ārkārtīgi patika zīda zeķes, kas tolaik bija kas jauns, un maksāja 2 mārciņas par pāri, jeb tik pat, cik maksāja nelielas zemnieku saimniecības īre. Turklāt, karaliene sev jaunu zeķu pāri gādāja ik nedēļu, un lietotās ziedoja kādai no savām kalponēm.

2. Lielbritānijas karaliene Anna Stjuarte spēlēja lielu lomu, veidojot britu mīlestību pret tēju. Kā pēdējais Stjuartu monarhijas valdnieks, Anna ne vien apvienoja Angliju un Skotiju, bet arī veidoja nācijas tējas kultūras mīlestību, kas ir aktuāla arī šobaltdien. Pretēji tā laika uzskatiem, Anna tēju brokastīs dzēra labprātāk nekā alu, un tas strauji veicināja jaunu modes kliedzienu, īpaši sieviešu starpā. Vēlāk to vēl vairāk veicināja fakts, ka sievietes tika īpaši gaidītas tējas istabās nevis kafejnīcās.

3. Karaliene Viktorija dienā pierakstīja 2500 vārdus. Karaliene Viktorija, kas 1800. gadu Lielbritānijā valdīja vairāk nekā 60 gadus, savu stingro morālo principu dēļ tika uzskatīta par nācijas simbolu vēl dzīvai esot. Viņai bija deviņi bērni un 34 mazbērni, un viņi visi ieprecējās cienījamās ģimenēs, ļaujot karalienei Viktorijai izpelnīties Eiropas vecmāmiņas titulu. Viņa bija varena ne vien bērnu audzināšanā – ikdienā karaliene pierakstīja domas aptuveni 2500 vārdu garumā, un līdz savas nāves brīdim bija sarakstījusi dienasgrāmatas 122 sējumos. Dažas no šīm vēstulēm vēlāk tika publicētas, ļaujot mums pārliecināties, ka šai labsirdīgajai valdniecei bija ievērojama ietekme politiskajā dzīvē.

4. Ēģiptes valdniece Hatšepsuta valkāja viltus bārdu, lai gūtu karalisku atzīšanu. Hatšepsuta, kas valdīja pirms 3500 gadiem, karaļnama tronī stājās laikā, kad pamatā tajā valdīja vīrieši. Pēc sava vīra Tutmosa II nāves viņa valdīja kā aizvietotāja, līdz pārņēma varu pilnībā un pasludināja sevi par karali. Šim nolūkam viņa pieņēma atbilstošu izskatu – apkārt viņa staigāja vīriešu drānās un pat valkāja viltus bārdu. Savu 22 valdīšanas gadu laikā Ēģiptē valdīja miers, un, lai arī Hatšepsutas bēres tika aizvadītas karaliski, viņas pēctecis dažas desmitgades vēlāk nolēma viņu dzēst no vēstures liecībām. Tāds lēmums tika pieņemts ne vien personīgas atriebības dēļ, bet arī tādēļ, ka tajā laikā netika pieņemts, ka Ēģiptē varētu būt valdījusi sieviete.

5. Akvitānijas Eleonora piedalījās krusta karos. Eleonora, kas dzīvoja 12. gadsimtā, un kura bija tieša pēctece vienam no bagātākajiem Eiropas rietumu lordiem, jau kā pusaudze bija iemantojusi ievērojamu varu un ietekmi. Augsti izglītota un patstāvīga sieviete – viņa bija dubulta karaliene. Gan angļu, gan franču. Viņa bija tik piezemēta un nevēlējās izcelties, ka viņa pat devās līdzi savam pirmajam vīram – Luijam VII – krusta karos ar viņa kaujiniekiem un 300 bruņiniekiem. Leģendas vēsta, ka viņa tērpās kā Amazone, un savās gaitās devās no Marijas Magdalēnas atdusas vietas, tā akcentējot sieviešu lomu karā.

6. Ķeltu karaliene Būdika teju pārspēja romiešu armiju. Romieši Lielbritāniju iekaroja mūsu ēras 43. gadā, un uz ceļiem nospieda visu ķeltu impēriju. Tomēr kāda dumpīga karaliene, kas tika publiski pērta, bet viņas meitas – izvarotas –, nolēma cīnīties par saviem paverdzinātajiem ļaudīm.  Būdika izveidoja armiju, kuras sastāvā bija bezbailīgi ķeltu kaujinieki, un devās uzbrukumā Romas impērijas Lielbritānijas galvaspilsētai Kolčesterai. Vēlāk viņa kaujas turpināja Londonā, kopā nogalinot vairāk nekā 80 tūkstošus cilvēku. Imperators Nero ātri vien atsauca romiešu spēkus, tomēr līdz tam Būdika jau bija pārspēta. Dumpīgā karaliene nekad neliecās romiešu priekšā – viņa pēc notveršanas sevi noindēja.

Decembrī daudzās Eiropas valstīs kanālā Viasat History būs skatāma Igaunijas dokumentālā filma “Salme. Seno vikingu apbedījuma kuģi”. Raidījums ļaus skatītājiem iepazīt vienu no mūsdienu interesantākajiem arheoloģiskajiem atradumiem, izaicinās mūsu zināšanas par vikingu laiku un popularizēs Igauniju vēstures entuziastu vidū. “Salme. Seno vikingu apbedījuma kuģi” tiešraidi kanālā Viasat History piedzīvos 3. decembrī, pulksten 22.

Vikingi: labi zināmi, tomēr neizzināti

Ilgāku laiku valdījis uzskats, ka vikingi ir vienlaikus labi zināmi un neiepazīti ļaudis Eiropas vēsturē. Veids, kā vikingi mūsdienās tiek portretēti, ir balstīts uz dažādiem mītiem un leģendām, piemēram par Valhallu un Ragnaroku, kā arī, ietekmējoties no mūslaiku popkultūras, kas šos ļaudis ataino kā mačo vīriešus ar ragainām ķiverēm.

Tomēr, pateicoties jauniem arheoloģiskiem atklājumiem un precīzākām pētījumu metodēm, mēs gūstam aizvien reālistiskāku ainu par vikingu bagātīgo kultūru un civilizēto dzīves stilu, kā arī viņu uzskatiem, reliģiju un starptautiskajiem kontaktiem.

Kad domājam par vikingiem, nereti prātā nāk Skandināvija – Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande. Senais kuģa vraks, kas pirms 15 gadiem tika atrasts Sāmsalā jeb Sāremā, ir izmainījis mūsu uzskatus par vikingu ēru un licis pārrakstīt šo cilvēku vēsturi Eiropā.

Kas patiesībā notika Sāmsalā 8. gadsimtā?

Aptuveni 700. līdz 750. gadā mūsu ērā divi kuģi ieradās Sāremā dienvidrietumu piekrastē. Vietējie iesaistījās kaujās ar šiem jūrniekiem, nogalinot vismaz 42 iebrucējus. Izdzīvojušie zviedru jūrnieki laivās ielika savu kritušo biedru līķus, atstāja kapa ziedojumus drošākam ceļojumam pēcnāves dzīvē, un apraka laivu zem smiltīm. Gadsimtu gaitā pludmales līnija turpināja atkāpties, apbedījuma vieta aizauga ar veģetāciju un drīz vien visi aizmirsa par šiem notikumiem.

13 gadsimtus vēlāk…

2008. gadā izrakumos tika atrasta pirmā apbedījuma vieta. Pie darba ķērās arheologi. Lai censtos noskaidrot, kas bija šie ļaudis laivās, 2010. gadā darbu turpinājumā tika atrasta otrā laiva. Kurš viņus apbedīja? Kas notika šajā vietā pirms 1300 gadiem? Arheologi ir centušies rast skaidrojumus uz šiem jautājumiem pēdējos 13 gadus.

Raidījums atklās abu apbedījuma vietu slēptās mīklas, un iesaistīs diskusijās un aizraujošās notikumu rekonstrukcijās kopā ar starptautisko zinātnisko kopienu. Pirmā sērija skatītājus aizvedīs vairāk nekā tūkstoš gadus senā ceļojumā, lai iepazīstinātu ar tā laika Eiropu un ļautu izprast, ko nozīmēja būt vikingam. Arheologu komanda skatītājus iepazīstinās ar procesiem, kā tika atraktas šīs apbedījuma vietas.

Otrajā sērijā ieskatīsimies tajā, kā tika pētītas šo vikingu mirstīgās atliekas, kas ļāva nonākt līdz dažādiem pārsteidzošiem atklājumiem. Angļu arheologs Nīls Praiss skatītājus aizvedīs ekskursijā uz Zviedriju, no kurienes Sāmsalā nonākušie vikingi visdrīzāk bija ieradušies. Šajā sērijā diskutēsim par iespējamajiem iemesliem, kas noveda līdz šādai grandiozai apbedīšanas ceremonijai kuģī, kurā atradās 41 vikings un viņu dārgumi.

Kādēļ cilvēki uzskatīja, ka Salme atrastie priekšmeti nāk no vikingiem, kaut viņi nebija bijuši Sāremā?

Kuģos atradās 41 vikinga mirstīgā atlieka, un izpētes liecina, ka lielākā daļa no viņiem bija no Malaras reģiona Zviedrijā. Dārgie ziedojumi pēcnāves dzīvei liecināja, ka viņi bijuši no augstas sociālās šķiras. Peldlīdzekļi bijuši būvēti 50 līdz 100 gadus pirms notika pirmais reģistrētais vikingu uzbrukums. Šīs atliekas liecina, ka Skandināvijas vikingi Baltijas jūras austrumu piekrasti izzināja vēl pirms sākās oficiālā vikingu ēra.

Vikingu apbedījumu paražas un ticēšana pēcnāves dzīvei

Saskaņā ar vikingu paražām, karotāji tika apglabāti un nosūtīti pēcnāves dzīvē kopā ar mantām, ko viņi izmantoja savā dzīvē uz Zemes. Viņu kapavietas nereti bija pilnas ar zobeniem, vairogiem, nažiem un bultām, un tāpat tajos bija atrodamas arī spēles un dekoratīvi priekšmeti, tostarp ķemmes, kas radītas no kauliem un kaklarotas no lāču nagiem.

Ko vikingi darīja Sāmsalā?

Pēdējie palikušie jautājumi ir saistīti ar to, ko īsti vikingi darīja Sāremā. Atrastie objekti liecina, ka vikingiem bijuši plāni sirot pa salu. Tiesa, daži no pētniekiem uzskata, ka tā varētu būt bijusi diplomātiska misija, jo otrā kuģa kapavietā atrastie priekšmeti norāda uz šo vikingu karotāju cēlo izcelsmi. Lai arī mums nav zināmi patiesi iemesli, kādēļ vikingi apmeklēja šo Igaunijas salu, aiz sevis viņi arheologiem atstāja ievērojamu pētījumu bāzi ar mirstīgajām atliekām un priekšmetiem.

Pasaules vēsture ir mīklaināka, strīdīgāka un sarežģītāka, nekā tiek vēstīts enciklopēdijās. Tā sastāv no quid pro quo vienošanām un cēlām idejām, no alkām pēc varas, no sazvērestībām un intrigām, no attiecībām un dramatiskām sakāvēm.

Vēstures neatņemama sastāvdaļa ir cīņas jūrā, uz zemes un gaisām, bet vienlaikus tajā atrodamas neskaitāmas iekšējās cīņas, kari un sasniegumi. Šie stāsti satur pasaules vēstures esenci – stāstus par laiku, kad katrs notikums bija šķietami nejauša satikšanās, kur daži notikumi kļuva svarīgāki par citiem. Kanāls Viasat History jums izstāstīs par šiem notikumiem, kas satricināja pasauli!

Hitlera nākšana pie varas

1933. gada 30. janvārī Ādolfs Hitlers nāca pie varas Vācijā – šis bija notikums, kas sadalīja pasaules. Hitlera pučs noveda līdz Otrā Pasaules kara sākumam – karam, kas ātri izplatījās visā Eiropā un Ziemeļāfrikā, satricinot pasaules ģeopolitisko situāciju tik pat izteiksmīgi kā Kopernika heliocentriskais modelis satricināja ģeocentrismu. Pasaule pēkšņi piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas, un šie notikumi cilvēci pavadīja vēl ilgi pēc Hitlera varas norieta.

Viasat History aicina jūs piedalīties šo būtisko mirkļu izpētē, analizējot daudzu vāciešu dzīves uzskatus, mēģinot izprast, kas viņus noveda līdz atbalstam vienam no smagākajiem noziegumiem pret cilvēci – holokaustam. 

Publiski Hitlers uzsvēra savu vēlmi pēc miera. Tiesa, pēc nākšanas pie varas, viņš sāka gatavoties iznīcinošam karam, lai nodrošinātu Trešā reiha pārākumu Eiropā un radītu “dzīvesvietas” austrumos.

Viasat History dokumentālās filmas fokusējas uz notikumiem, kas noveda līdz šīm izšķirīgajām dienām un notikumiem, kas tām sekoja.

Džons F. Kenedijs: 24 stundas, kas izmainīja pasauli

Kas īsti notika Dalasā, 1963. gada 22. novembrī? Protams, mēs zinām, ka Džons Fitzdžeralds Kenedijs tika nošauts, prezidenta konvojam dodoties garām Dealey PLaza parkam Dalasā, Teksasā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas stāvēja aiz šīs slepkavības: vai iemesls bija sazvērestība pret prezidentu vai to vienkārši paveica kāds bruņots cilvēks? Kas ir sazvērestības un kas – fakti?

Kopš tās liktenīgās dienas daudzi analītiķi – tostarp vēsturnieki, žurnālisti un aculiecinieki – mēģinājuši aprakstīt un pārrakstīt vēsturi. Tomēr viņu interpretāciju nereti nosaka ideoloģija un varbūtību pieņemšana par CIP lomu un Lī Hārvija Osvalda profilēšana un militārās pagātnes izzināšana, nevis fakti.

Viasat History dokumentālo filmu cikls ar jaunu skatījumu centīsies izzināt notikumus dienā, kas izmainīja Amerikas Savienoto Valstu vēsturi.

Kronēto galvu kāpumi un kritumi

20. un 21. gadsimtā viens no tematiem, kas aizrāva ārkārtīgi daudz cilvēku prātus, bija karalisko ģimeņu kāpumi, kritumi un pārveides. Kari, seksa skandāli, puči, slepkavības, finansiāla korumpētība, atriebība un revolūcijas… Mainīgā pasaule un mediji. Ne visiem monarhiem izdevās ar to tikt galā un izdzīvot šajā trauksmainajā periodā. 21. gadsimta sākumā bija 53 karaliskās ģimenes. Šodien karaļu, karalieņu, sultānu un imperatoru skaits nokrities dubultā – līdz 25.

Ko mēs patiesībā zinām par monarhijām? Kādi ir izaicinājumi un ieguvumi, esot daļai no karaliskās ģimenes? Viasat History raidījumi ļauj mums sajusties tā, it kā mēs šīs karaliskās ģimenes pazītu ļoti cieši, kaut patiesībā mēs tās nepavisam nezinām.

Britu monarhijā ilglaicīgi valdījušās karalienes

Britu monarhija tiek uzskatīta par karalisko ģimeņu eliti: vēl pavisam nesen tā valdīja pār ceturto daļu pasaules. Karaliene Viktorija bija ilgāk pie varas esošā valdniece Apvienotās Karalistes vēsturē. Šo rekordu pārspēja Karaliene Elizabete II, kuras valdīšanas aculiecinieki mēs visi esam bijuši, un kas pie varas bija par septiņiem gadiem ilgāk.

Līdz pat savai nāvei 2022. gadā Karaliene Elizabete piedzīvoja trauksmainus laikus, un cīnījās par savu karalisko vietu pasaulē, kurā valdīja vīrieši. Viņu nereti salīdzina ar karalieni Viktoriju – abas kronētas tika netradicionālā veidā. Viņām abām bija iespēja klausīt savai sirdsbalsij, izvēloties savus vīrus. Abi monarhi bija aktīvi un līdz pat savai nāvei dzīvi veltīja publiskai kalpošanai. Karaliene Viktorija, kas pārstāvēja britus no 1837. līdz 1901. gadam, aizsāka neskaitāmas tradīcijas, kuras karaliene Elizabete II (valdīja no 1952. līdz 2022. gadam) turpināja cienīt un respektēt. Tiesa, šie mirkļi nav vienīgie, kuros saskatāma abu karalistes valdnieču līdzība. 

Kanāls Viasat History savos dokumentālajos raidījumos atrod neskaitāmas fascinējošas paralēles starp ērām un cilvēkiem tagadnē un pagātnē. 

Kleopatras cīņa par varu un mīlestību

Interesanta saikne novērojama arī starp mūsdienām un klasisko periodu. Papildus piramīdām un hieroglifiem ir vēl kāds simbols, kas nāk prātā, runājot par seno Ēģipti – Kleopatra. Kas īsti bija šī pēdējā Ēģiptes valdniece? Viena no ambiciozākajām valdošajām personām cilvēces vēsturē vai leģendārā Nīlas skaistule? Kāpēc viņas romantiskās attiecības ar svarīgiem Romas ģenerāļiem Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju ir diskusiju subjekts vēl šobaltdien?

Pēc Kleopatras tēva, faraona Ptolemaja XII nāves viņa pēdējā vēlēšanās bija Kleopatrai apprecēt savu brāli, lai kopīgi valdītu pār valsti. 51. gadā pirms mūsu ēras tā bija paraža Ēģiptē. Kleopatrai bija iespaidīgas vīzijas par Ēģiptes impēriju: viņa plānoja to apvienot ar Romas impēriju. Viņas brālis (un vīrs) Ptolemajs XIII šo ideju neatbalstīja, un nosūtīja Kleopatru izsūtījumā uz Sīriju, tomēr viņa nolēma cīnīties par savām tiesībām valdīt pār valsti. Viņas pēdējā iespēja iegūt varu bija Cēzars – Romas impērijas valdnieks. Jā, tas pats Jūlijs Cēzars, kas sevi aprakstīja ar slaveno “Veni, vidi, vici” (Es atnācu, es ieraudzīju, es iekaroju) frāzi.

Nezināmu iemeslu dēļ Cēzars nolēma palīdzēt. Kleopatra devās pie Cēzara uz Romu, cerot piepildīt savus sapņus par pasaules impēriju. 47. gadā pirms mūsu ēras viņi tika pie dēla vārdā Cēzarions (Mazais Cēzars), bet Cēzars tā arī nekad neapprecēja Kleopatru un neatzina savu bioloģisko dēlu kā troņmantnieku.

Pēc Cēzara nāves Romas impērija sadalījās ietekmes sfērās starp Marku Antoniju un Augustu. Tikmēr Kleopatra turpināja cerēt, ka viņai izdosies uzbūvēt vēl lielāku impēriju – viņa pavedināja Antoniju, kas padevās viņas šarmam. Gluži kā Cēzars, arī Marks Antonijs neapprecēja Kleopatru, tomēr viņiem bija trīs bērni. Attiecības starp Antoniju un Kleopatru tiek uzskatītas par vienu no varenākajiem mīlas stāstiem cilvēces vēsturē. 

Jūsu biļete ceļojumam laikā

Viasat History ir kā biļete ceļojumam laikā, kur iespējams nokļūt aizraujošos vēstures stāstos un uzzināt ekspertu viedokļus. Jums būs sēdvieta pirmajā rindā, lūkojot būtiskākos vēstures pagrieziena punktus, kā arī iespēja sastapties ar cilvēkiem, kas veidoja šo vēsturi!

1993. gadā no 28. februāra līdz 19. aprīlim Teksasā notika bēdīgi slavenais Vako slaktiņš, kurā dzīvību zaudēja 82 ekstrēmi reliģiozā kulta “Branch Davidians” locekļi. ”Vako: Neizstāsītais” ir dokumentālā filma divās daļās, kas kanālā Viasat History būs skatāma no 26. novembra, pulksten 23.05, un kurā savīsim kopā upuru privātos un emocionālos stāstus ar liecībām no viņu mīļotajiem un arī dažiem no izdzīvojušajiem, sniedzot precīzu ieskatu šajā traģēdijā. Šajā rakstā ieskatīsimies, kas patiesībā norisinājās šajā 51 traģiskajā dienā.

“Branch Davidians” bija reliģiska grupa, kas izveidojās 1955. gadā. Viņi ticēja, ka apokalipse ir nenovēršama, un gaidāma otrā Jēzus Kristus atnākšana. Viņiem piederēja privāta zeme Vako, Teksasā, un, saskaņā ar vietējo teikto, viņi bija neparasti, izteikti reliģiozi, taču labi ļaudis. Viņi neradīja problēmas. Līdz kādudien jauns puisis Deivids Korešs pārņēma šo sektu un pacēla to jaunos augstumos. Viņš bija pārliecināts, ka viņš ir pareģis, un mēģināja sakopot iespējami daudz sekotājus – cilvēkus, kas vēlējās gūt piederības sajūtu un būt svarīgi. Viņi sekoja ikkatram viņa vārdam, tā bija gluži kā smadzeņu skalošana. 

Viņš atcēla visas grupas locekļu laulības, pārgulēja un izvaroja iespējami daudzas sievietes, daudzas no tām nepilngadīgas. Sektas vadītājs paziņoja, ka viņam pienākas vismaz 140 sievas, un jārada vismaz ducis bērnu. Viņš ar saviem sekotājiem, iespējams, arī vāca nelegālus ieročus. Saskaņā ar izdzīvojušo teikto, viņš gatavojās karam ar “ārpasauli”, kuru viņš savā prātā redzēja kā Babilonu. Tā bija vienkārši apstākļu sakritība, ka grupējums nonāca Alkohola, tabakas un ieroču departamenta redzeslokā – UPS ziņoja, ka uz Vako nogādājamā sūtījumā atradās rokas granātas.

Dienests uzsāka izmeklēšanu un pēc pietiekamu pierādījumu savākšanas viņi nolēma apmetnē ielauzties. Tiesa, “Branch Davidians” zināja par gaidāmo reidu, jo par to uzzinājušais reportieris apmetnes atrašanās vietu centās noskaidrot no pastnieka, kas bija Koreša radinieks. Pārsteiguma efekts bija zudis, un dienesta aģenti sektas mājvietā ieradās 28. februārī, tur sastopot bruņotus pretiniekus. Protams, neviens neatklāj, kurš izšāva pirmais, tomēr aizsākās intensīva apšaude, kā rezultātā nomira četri dienesta aģenti un seši sektas locekļi. Valsts departamentam neizdevās iekļūt apmetnē, tādēļ piesaistīti tika FIB aģenti – iestādes centās vienoties un atrast kompromisu ar Koreša vadīto sektu, kas ar sievietēm un bērniem bija iebarikadējusies apmetnes galvenajā ēkā.

Turpmāko 51 dienu FIB centās Korešu pārliecināt izlaist sievietes un bērnus, un, kad kādam no viņiem izdevās izkļūt, viņus uzreiz iztaujāja aģenti. FIB uzzināja, ka bērni tikuši fiziski un seksuāli ietekmēti jau ilgi pirms aplenkšanas. Tā bija būtiska liecība un attaisnojums izmantot asaru gāzi, lai izdzītu “Branch Davidians” no ēkas. 19. aprīlī, kad vairs nebija iespējas vienoties, FIB, baidoties no masu pašnāvībām, nolēma iet uzbrukumā ar asaru gāzi. Sešas stundas pēc pirmā asaru gāzes uzbrukuma notikuma vietu neviens nebija pametis: “Branch Davidians” bija apmetušies pazemes bunkurā un sākuši valkāt gāzmaskas. 

Pusdienlaikā dažādās ēkas malās pēkšņi aizsākās trīs ugunsgrēki. Valdība vēlāk ziņoja, ka sektas locekļi vainojami šajos ugunsgrēkos, bet daži izdzīvojušie uzstāj, ka ugunsgrēku cēlonis bijis uzbrukumi. Vien deviņi cilvēki pameta ēku pēc ugunsgrēku sākšanās. Palikušie “Branch Davidians” tika vai nu aprakti drupās, nosmaka vai tika nošauti. Korešs vispirms nošāva savu palīgu un tad nošāvās pats. Kopā nomira 76 cilvēki, tostarp 25 bērni un divas sievietes stāvoklī. Tā bija traģēdija.

Notikumiem sekoja vairākas izmeklēšanas, bet neviena no tām neatklāja kādu noziegumu no Alkohola, tabakas un ieroču departamenta, FIB vai valdības puses. Tiesa, tika norādīts uz ķīlnieku krīzes vadīšanas kļūmēm. Galvenā persona, kas autorizēja reidu, teica: “ja briesmās ir bērni, neturpiniet.” Bet viņi turpināja.

Šī traģēdija atstāja paliekošas sekas amerikāņu sirdsapziņā, un tā notika tāpēc, ka uzradās līderis, kurš spēja cilvēkus pārliecināt par vienu vienīgo iespēju izpirkt grēkus. Uzziniet vairāk par tumšo Deivida Koreša tēlu un Vako slepkavībām raidījumā “Vako: Neizstāstītais” – tikai kanālā Viasat History!

Novembrī kanāla Viasat History ēterā būs skatāma īpaša programma, kas atzīmēs 60. gadadienu vienai no šokējošākajām un vēsturi mainošākajām dienām 20. gadsimtā – prezidenta Džona F. Kenedija slepkavībai 1963. gada 22. novembrī. Ar pirmizrādēm divas nedēļas nogales pēc kārtas (19. un 26. novembrī) šajā ciklā būs skatāmas trīs pavisam jaunas dokumentālās filmas, kas sniegs jaunu redzējumu par tās dienas notikumiem un uz pasauli atstāto ietekmi. 

Džons F. Kenedijs: 24 stundas, kas izmainīja pasauli – 19. novembrī, plkst. 22

Šī dokumentālā filma vienuviet apkopo arhīva materiālus no visas pasaules, daudzi no kuriem ir visai reti. Vairāk nekā stundas garumā sekosim Džona F. Kenedija pēdējām 24 stundām, kā arī notikumiem sekojošajam arestam un aizdomās turētā Lī Hārvija Osvalda slepkavībai. Savas Teksasas vizītes laikā 1963. gadā prezidentu Kenediju ieskāva fani, laba vēlētāji, viņa komanda un prese. Ikkatrs viņa solis bija lieliski dokumentēts, tomēr pēdējās viņa dzīves sekundes atrodamas vien vienā 16 sekunžu videoklipā, ko nofilmējis kāds parādes skatītājs. Viņam pēc notikumiem nācās atkal un atkal izdzīvot šo murgu un 313. kadra iemūžināto atcerēties visu mūžu. Šī filma seko Kenedijam no viņa ierašanās 1963. gada 21. novembrī līdz pat mirklim, kad viņa ķermeni ar Air Force One vien divas stundas pēc liktenīgā šāviena nogādā Vašingtonā.

Džons F. Kenedijs: Galīgais pierādījums – Dubultsērija 19. novembrī, plkst. 23 

Šis raidījums skatītājus aizved savdabīgā ceļojumā, atskatoties uz veiktajiem soļiem, riepu nospiedumiem un šāvieniem, kas dalasiešus šokēja traģiskajā piektdienas rītā. Filma mēģina atklāt patiesību, kas slēpjas aiz prezidenta Kenedija slepkavības, izzinot dažādas teorijas un pierādījumus, kas desmitgadu gaitā atklājušies. Ar ekspertu analīzēm un precīzām izmeklēšanām, skatītājiem būs iespēja iegūt jaunu ieskatu notikumos, kas noveda līdz mīlētā prezidenta slepkavībai. 

Džons F. Kenedijs: Amatierfilma, kas izmainīja pasauli  – 26. novembrī, plkst. 22

Šis raidījums iedziļināsies vēsturē, ko pavada 8mm formātā uzņemtie kadri, kas uz mūžiem vēsturē atstās tās dienas notikumus. Šis apbrīnojamais stāsts atklās stāstu, kas slēpjas aiz amatieru kadriem, kurus uzņēma Ābrahams Zapruders – vīrs, kas, pašam negribot, kļuva par būtisku aculiecinieku vēsturē. Raidījums izzinās, kā Zaprudera amatieru filma kļuva ne vien par nenovērtējamu pierādījumu, bet arī to, kā šie kadri iespiedās nācijas un pasaules atmiņā, atskatoties uz notikušo traģēdiju. 

Tuvojoties 60. gadadienai kopš prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības, Viasat History īpašā programma būs skatāma divas nedēļas nogales – 19. un 26. novembrī -, un tajā atskatīsimies būtiskākos pagrieziena punktus vēsturē, izzinot Kenedija privāto un politisko mantojumu, kā arī atskatoties uz lietām, kas mainījās pēc bēdīgi slavenā 1963. gada novembra notikumiem.