Emuārs

10 lietas, ko nezinājāt par D-dienu

Lai atzīmētu 80. D-dienas gadadienu, jūnijā Viasat History piedāvās īpašu programmu, kurā atgādinās par šo militāro operāciju, kas norisinājās 1944. gada 6. jūnijā. Dokumentālā filma divās daļās “D diena. 80. gadskārta” piedāvās iepriekš neredzētus kadrus krāsās, atgādinot par šo neaizmirstamo dienu, kurā neskaitāmi armijnieki mainīja Otrā pasaules kara ritējumu. Savukārt divu sēriju filma “D diena. Kareivja stāsts” akcentēs stāstus par pirmajiem piekrastē nonākušajiem, viņu bailēm, drosmi un varonību. Šajā rakstā esam apkopojuši interesantus faktus par neaizmirstamo 1944. gada dienu, kas aizsāka Otrā pasaules kara beigas.

1. Eizenhauers draudēja atkāpties

Vien dažus mēnešus pirms D-dienas Sabiedroto spēku komandieris Dvaits Eizenhauers un britu premjerministrs Vinstons Čērčils nebija vienisprātis. Eizenhauers vēlējās Sabiedroto spēku bumbvedējus novirzīt no Vācijas un uzbrukt kritiskajai infrastruktūrai Francijā. Čērčils viņam nepiekrita: viņš bija nobažījies par papildus kaitējumu Francijai. Eizenhauers pat draudēja atkāpties no amata. Beigu beigās Čērčils piekrita viņa plānam un Eizenhauers ieguva panākumiem tik ļoti nepieciešamo apņēmību īstenot šo operāciju.

2. Sākotnēji šo bija paredzēts īstenot dienu ātrāk

D-dienas plānā ļoti būtiska bija laikapstākļu loma. Diennaktī bija nepieciešamas maksimāli daudz gaišas stundas gaisa spēku atbalstam, pilnmēness palīdzēja orientēties kuģiem, savukārt vējam un viļņiem bija jābūt gana stipriem, lai izsēšanās kuģi tiktu maksimāli tuvu klāt pludmalei. Pirms operācijas sākšanas bija nepieciešama vismaz stunda dienasgaismas, lai aizsāktu bombardēšanu. Maijā un jūnijā šiem priekšrakstiem atbilda vien deviņas dienas, un sākotnēji virspavēlnieki vienojās par 5. jūniju. Tiesa, sliktu laikapstākļu dēļ Eizenhauers pēdējā brīdī šo operāciju pārcēla uz 6. jūniju.

3. Kad sākās invāzija, Hitlers bija aizmidzis

Hitlers zināja, ka liela mēroga Sabiedroto spēku invāzija varētu izmainīt kara gaitu, un viņš tam bija gatavojies. Viņš pavēlēja uzbūvēt tā saukto Atlantijas sienu – “necaursitamu” aizsardzības mehānismu līniju, kas stieptos teju 3000 kilometru garumā no Norvēģijas līdz Spānijai. Tiesa, neviens nevarēja sagatavoties tiem mirkļiem, kad uzbrukuma gadījumā viņš vienkārši būtu miegā. Neviens no viņa ģenerāļiem neuzdrošinājās novirzīt papildspēkus bez Hitlera piekrišanas, un neviens neuzdrošinājās viņu arī pamodināt. Tika zaudētas būtiskas stundas, un, kad Hitlers beidzot ap 10 rītā pamodās, un uzzināja jaunumus, viņš nebija nikns – viņš uzskatīja, ka vācieši bez grūtībām atvairīs Sabiedroto uzbrukumu. Ak, kā viņš kļūdījās.

4. Sabiedroto spēki izplatīja viltus ziņas par invāziju

Nebija nekādu iespēju gaidāmo uzbrukumu noslēpt no vācu izlūkiem, tādēļ Sabiedrotie veica vairākas operācijas, lai viņos radītu apjukumu par D-dienas paredzēto laiku un vietu. Viņi nopludināja viltus plānus, uzcēla viltus nometnes un 6. jūnija rītā pat veica bombardēšanu Kalasā, radot ilūziju, ka uzbrukums sāktos šeit. Vācieši uz šo ēsmu uzķērās un Kalasā uzstādīja trīs milzīgus ieročus, kamēr pārējā Francijas piekraste, tostarp arī Normandija, palika mazāk bruņota.

5. Dažas no invāzijas plāna daļām nenoritēja kā cerēts

Sabiedrotie paredzēja intensīvi bombardēt vācu ieroču pozīcijas un iznīcināt svarīgus tiltus un ceļus, lai nepieļautu papildspēku ierašanos. Tāpat iekšzemē tika paredzēts ierasties izpletņlēcējiem, lai uzbrukumu sāktu no sauszemes. Daļēji slikto laikapstākļu dēļ bumbvedējiem neizdevās iznīcināt daudzus svarīgus ieročus, savukārt izpletņlēcēji tika dislocēti tālu no paredzētajām vietām, padarot viņus par ērtiem mērķiem vācu snaiperiem. Spītējot šīm kļūmēm, spēki spēja izlauzties cauri un izdarīt plānoto.

6. Izsēšanās kuģi sākotnēji bija paredzēti purvainām vietām Luiziānā

Kokrūpniecības uzņēmējam Endrjū Higinsam bija problēmas iegūt kokus Luiziānas purvājos – viņa baržas regulāri nonāca uz sēkļiem. Lai no tā izvairītos, viņš radīja laivu ar ārkārtīgi zemu iegrimi un pēc pirmā prototipa radīšanas turpināja dizainu uzlabot. Viņš šo laivas versiju pat centās tirgot, bet lielākoties nevienam tā nebija vajadzīga. Līdz beidzot – viņš ieguva līgumu ar ASV valdību, kas pasūtīja 20 tūkstošus šādu kuģu. Tieši šīs baržas beigu beigās tika izmantotas Normandijā un Eizenhauers reiz Higinsu nosauca par “vīru, kas mums uzvarēja karu”.

7. Kuģu priekšgala rampas kalpoja kā vairogi, ko pēcāk nolaida

Viens no varonīgākajiem operācijas uzdevumiem tika zaldātiem, kam vajadzēja nolaist laivu priekšgala rampas. Šie vīri kalpoja kā dzīvs vairogs, aizsargājot savus kolēģus aizmugurē. Ikviens varēja dzirdēt vācu ieroču skaņas un lodes, sitamies pret laivām tādā intensitātē, it kā kāds rakstītu ar rakstāmmašīnu. “Pirmie septiņi, desmit vīri tika nopļauti gluži kā rudzi,” atceras viens no D-dienu izdzīvojušajiem.

8. Melnādainais lauka mediķis aprūpēja vairāk nekā 200 vīrus

Šrapnelis viņu teju vai nogalināja, tomēr mediķis no afroamerikāņu kaujas vienības Veiverlijs B. Vudsons Juniors spēja pēc izsēšanās uzsliet medicīniskās palīdzības apmetni. Turpmākajās 30 stundās viņš ārstēja traumas un lūzumus, vilka ārā lodes un vienā gadījumā – pat amputēja kāju. Viņa aprūpē nonāca vairāk nekā 200 vīri, un dažus no viņiem viņš arī izglāba no noslīkšanas. Tiesa, viņš par savu ieguldījumu nekad nesaņēma kādu oficiālu atzinību.

9. D-dienas nosaukuma vēsture ir neskaidra

Daudzi lēš, ka “D” vārdā “D-diena” vienkārši nozīmē “diena” – kods, kas izmantots ikkatrā būtiskā militārā operācijā. Citi uzskata, ka tā ir stilistika, līdzīgi kā uzrakstot “S-stunda”. Lai arī vēsture ir neskaidra, šis vārds varētu būt nācis no Eizenhauera, kas savam asistentam teicis šādi: “Ņemiet vērā, ka ikkatrai misijai ūdenī ir “izbraukšanas datums” (“departure date”), un šis varētu būt tas, no kā cēlās termins “D-diena”.

10. Pat Anna Franka uzzināja par uzbrukumu

Slēpjoties Amsterdamā un klausoties slepenu radiostaciju, Anna Franka saņēma ziņas par notikumiem Normandijā. “Mūsos virmo cerības. Tās dod svaigu malku drosmes un padara mūs stiprus,” viņa rakstīja. Viņas slēpšanās vietu diemžēl atrada nacisti, un viņa tika deportēta pirms atbrīvošanas, par kuru viņa tik kvēli sapņoja.

Treileris

Programma



Kur mūs var skatīties

Anotācija

Īpaša programma: D dienas 80. gadskārta

DŠajā dokumentālajā filmā mēs atzīmējam D dienas 80. gadskārtu un skatām to pilnīgi jaunā gaismā — ne tikai slavenos fotoattēlus no Normandijas pludmalēm, bet arī militārās vienības, jūrniekus un civiliedzīvotājus Anglijas dienvidu piekrastē, gatavojoties uzbrukumam. Mums ir pieeja retiem, neredzētiem un krāsainiem arhīva materiāliem, kas atklāj, cik lielas pūles bija jāiegulda karaspēka sagatavošanā šim pasaules vēsturē vislielākajam. Šī dokumentālā filma izgaismo kareivju iekšējo spēku un dod mums iespēju uzzināt, kas notika ar īpašajiem aģentiem, kuras bieži bija sievietes un nakts laikā ar izpletni nolaidās ienaidnieka aizmugurē Francijā un kurām bieži uzticēja bīstamus uzdevumus. Viņu paveiktais beigu beigās ļāva nonākt līdz 1944. gada 6. jūnijam, kad sabiedroto spēki sekmīgi izcēlās Normandijas pludmalēs.

Līdzīgi raidījumi