Emuārs

Igaunijas arheologi pārraksta Eiropas vikingu vēsturi

Decembrī daudzās Eiropas valstīs kanālā Viasat History būs skatāma Igaunijas dokumentālā filma “Salme. Seno vikingu apbedījuma kuģi”. Raidījums ļaus skatītājiem iepazīt vienu no mūsdienu interesantākajiem arheoloģiskajiem atradumiem, izaicinās mūsu zināšanas par vikingu laiku un popularizēs Igauniju vēstures entuziastu vidū. “Salme. Seno vikingu apbedījuma kuģi” tiešraidi kanālā Viasat History piedzīvos 3. decembrī, pulksten 22.

Vikingi: labi zināmi, tomēr neizzināti

Ilgāku laiku valdījis uzskats, ka vikingi ir vienlaikus labi zināmi un neiepazīti ļaudis Eiropas vēsturē. Veids, kā vikingi mūsdienās tiek portretēti, ir balstīts uz dažādiem mītiem un leģendām, piemēram par Valhallu un Ragnaroku, kā arī, ietekmējoties no mūslaiku popkultūras, kas šos ļaudis ataino kā mačo vīriešus ar ragainām ķiverēm.

Tomēr, pateicoties jauniem arheoloģiskiem atklājumiem un precīzākām pētījumu metodēm, mēs gūstam aizvien reālistiskāku ainu par vikingu bagātīgo kultūru un civilizēto dzīves stilu, kā arī viņu uzskatiem, reliģiju un starptautiskajiem kontaktiem.

Kad domājam par vikingiem, nereti prātā nāk Skandināvija – Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande. Senais kuģa vraks, kas pirms 15 gadiem tika atrasts Sāmsalā jeb Sāremā, ir izmainījis mūsu uzskatus par vikingu ēru un licis pārrakstīt šo cilvēku vēsturi Eiropā.

Kas patiesībā notika Sāmsalā 8. gadsimtā?

Aptuveni 700. līdz 750. gadā mūsu ērā divi kuģi ieradās Sāremā dienvidrietumu piekrastē. Vietējie iesaistījās kaujās ar šiem jūrniekiem, nogalinot vismaz 42 iebrucējus. Izdzīvojušie zviedru jūrnieki laivās ielika savu kritušo biedru līķus, atstāja kapa ziedojumus drošākam ceļojumam pēcnāves dzīvē, un apraka laivu zem smiltīm. Gadsimtu gaitā pludmales līnija turpināja atkāpties, apbedījuma vieta aizauga ar veģetāciju un drīz vien visi aizmirsa par šiem notikumiem.

13 gadsimtus vēlāk…

2008. gadā izrakumos tika atrasta pirmā apbedījuma vieta. Pie darba ķērās arheologi. Lai censtos noskaidrot, kas bija šie ļaudis laivās, 2010. gadā darbu turpinājumā tika atrasta otrā laiva. Kurš viņus apbedīja? Kas notika šajā vietā pirms 1300 gadiem? Arheologi ir centušies rast skaidrojumus uz šiem jautājumiem pēdējos 13 gadus.

Raidījums atklās abu apbedījuma vietu slēptās mīklas, un iesaistīs diskusijās un aizraujošās notikumu rekonstrukcijās kopā ar starptautisko zinātnisko kopienu. Pirmā sērija skatītājus aizvedīs vairāk nekā tūkstoš gadus senā ceļojumā, lai iepazīstinātu ar tā laika Eiropu un ļautu izprast, ko nozīmēja būt vikingam. Arheologu komanda skatītājus iepazīstinās ar procesiem, kā tika atraktas šīs apbedījuma vietas.

Otrajā sērijā ieskatīsimies tajā, kā tika pētītas šo vikingu mirstīgās atliekas, kas ļāva nonākt līdz dažādiem pārsteidzošiem atklājumiem. Angļu arheologs Nīls Praiss skatītājus aizvedīs ekskursijā uz Zviedriju, no kurienes Sāmsalā nonākušie vikingi visdrīzāk bija ieradušies. Šajā sērijā diskutēsim par iespējamajiem iemesliem, kas noveda līdz šādai grandiozai apbedīšanas ceremonijai kuģī, kurā atradās 41 vikings un viņu dārgumi.

Kādēļ cilvēki uzskatīja, ka Salme atrastie priekšmeti nāk no vikingiem, kaut viņi nebija bijuši Sāremā?

Kuģos atradās 41 vikinga mirstīgā atlieka, un izpētes liecina, ka lielākā daļa no viņiem bija no Malaras reģiona Zviedrijā. Dārgie ziedojumi pēcnāves dzīvei liecināja, ka viņi bijuši no augstas sociālās šķiras. Peldlīdzekļi bijuši būvēti 50 līdz 100 gadus pirms notika pirmais reģistrētais vikingu uzbrukums. Šīs atliekas liecina, ka Skandināvijas vikingi Baltijas jūras austrumu piekrasti izzināja vēl pirms sākās oficiālā vikingu ēra.

Vikingu apbedījumu paražas un ticēšana pēcnāves dzīvei

Saskaņā ar vikingu paražām, karotāji tika apglabāti un nosūtīti pēcnāves dzīvē kopā ar mantām, ko viņi izmantoja savā dzīvē uz Zemes. Viņu kapavietas nereti bija pilnas ar zobeniem, vairogiem, nažiem un bultām, un tāpat tajos bija atrodamas arī spēles un dekoratīvi priekšmeti, tostarp ķemmes, kas radītas no kauliem un kaklarotas no lāču nagiem.

Ko vikingi darīja Sāmsalā?

Pēdējie palikušie jautājumi ir saistīti ar to, ko īsti vikingi darīja Sāremā. Atrastie objekti liecina, ka vikingiem bijuši plāni sirot pa salu. Tiesa, daži no pētniekiem uzskata, ka tā varētu būt bijusi diplomātiska misija, jo otrā kuģa kapavietā atrastie priekšmeti norāda uz šo vikingu karotāju cēlo izcelsmi. Lai arī mums nav zināmi patiesi iemesli, kādēļ vikingi apmeklēja šo Igaunijas salu, aiz sevis viņi arheologiem atstāja ievērojamu pētījumu bāzi ar mirstīgajām atliekām un priekšmetiem.

Programma



Kur mūs var skatīties

Anotācija

Salme. Seno vikingu apbedījuma kuģi

2008. gadā būvnieki, kas vilka vadus tuvumā esošai Sāremā salas skolai, nejauši atklāja vienu no diviem vikingu kuģiem, kuros atradās cilvēku kauli un liels daudzums dažādu mirušajiem līdzi dotu priekšmetu. Jau pavisam drīz pētnieki no visas pasaules ķērās pie darba, lai saprastu, kas tur apbedīts, kurš bija apbedītājs un kas īsti notika pirms 1300 gadu? Arheologi jau 13 gadus meklē atbildes uz šiem jautājumiem. Mums ir iespēja ieklausīties vadošo speciālistu viedoklī un izmantot dramatiskas rekonstrukcijas, lai saprastu, kas īsti slēpjas aiz šiem kuģiem un kā tas var mainīt mūsu izpratni par vikingu laikmeta Eiropu.

Līdzīgi raidījumi